11:46
mīļo sīrupiņ,
es guļu ~10 stundas dienā, un tas man ir apnicis. ziemas miegs lai paliek visādiem nāpšļiem. eju gulēt ap diviem un mostos tagad, kad apzinīgā un manikirētā cilvēces daļa jau soļo pusdienās. bet, ja es arī pārbīdītu gulētiešanas/celšanās laikus, atstatums starp tām nemainītos. modinātājs nelīdz, es viņu nedzirdu. pēdējo reizi, kad dzīvoju pēc ārpasaules koordinētā režīma, bija universitātes laikos. universitātē parādīties ātrāk par divpadsmitiem man neizdevās gandrīz nekad. es esmu guļava pēc savas dabas. es vēlos mainīt savu dabu. laist vēnās cīruļu ekstraktu, piemēram.
16:32 - par bābisko
es it kā nekad neesmu bijusi buržuāzija, tomēr esmu sašutusi. tomēr sašutuma rezultātā visu dienu papildinu garderobi ar jaunām vecām drēbēm - tām, kurām pirms gadiem kaut kas atira, izira vai noplīsa, un kuras tika atliktas tālākos plauktos, lai "kaut kad salabotu", bet tikmēr var taču nopirkt ko jaunu. šorīt savedu kārtībā veco mīļāko kleitu, no renuāra gleznām pašūtu, vakarā pāršūšu glamūrīgos svārkus, ko nopirku, kad biju uzresnējusi līdz trīsdesmit sestajam izmēram.
pats labākais - vairs nav naudas huiņām. pats slikātakais, patiesībā vienīgais sliktākais - meksikas filmas pagāja man gar degunu.
tikmēr ārā jau pavasaris, no augšstāvu logiem ārā krīt eglītes, apkārt braukā spoku busiņš ar uzrakstu "larocca.lv".