[DienduSa]
Posted on 2005.12.02 at 15:40MooD:
sleepy
iedveSma: Jairus - Our modern red selfless
lūk.nU var juSt!ir tas laiks klāt.pārmaiņu laiks, bet varbūt jau tas pats 'īStais'. laika ziņās "īslaicīgi līs!" nomaina "gaidāms putenis!"..un ir tik patīkami. kaut gan..ja tā padomā, nav vairs gluži tā, kā agrāk bija un kā iespējams gribētos. bērnības sajūsmas saucieni par pirmo sniegu..bailes par tumšajiem vakariem..smaids. laikam daļa no tā bērna manī jau zudusi..bet žēl tomēr. no tieSas. bet -tā ir tikai daļa.un vienmēr jau ir atmiņas.
redzēju meiteni steidzamies.cilvēks sīkiem solīšiem, izveicīgi mēģināja pasargāt savus lakoto zābaku papēžus no saltā un viltīgā ledus.un tad nu nekaunīgā eS tur stāvēju un vēroju viņu, slēpdama visnotaļ nEļaundabīgos smieklus savos pēc maigām cigaretēm smarzhojošajos cimdos. cik dīvaini, ka cilvēki mēdz sevi tā noslogot, tikai tādēļ, lai labi izskatītos.pagalam jocīgi..it kā kāds sēdētu debesīs un bildētu mūs... Es sajūtu, kā fotoaparāts manā sirsniņā sarosās..
Lai kā arī citi mani neapstrīdētu, tomēr galvenais ziemas notikums ir tas 24.decembra vakars. jau diena- kad es iekšēji sakopju sevi, un manī mīt tas gars. Pārdomu un dievišķības gars. dievkalpojums. jāteic iestādi - baznīca, apmeklēju vienreiz gadā, un tas ir Ziemassvētkos.. un ne tāpēc, ka ticu /lai piedod kristieši!/, bet tāpēc, ka tikai mācos. un meklēju. un tUr ir īpaši. neaprakstāmi. pat viegli. dvēseLe jau ziN..
ik pa laikam tomēr liekas, ka prāts vel kavējas kaut kur vēlajā rudenī pie dzeltenajām kļavas lapām un pakšķiem uz palodzes. gribas sevi pazīt nepārtraukti. un iedziļināties. pārdomāt. izdomāt. sadomāt. aizdomāt, nodomāt...un galu galā -nedomāt, kad ir par daudz. esmu tāda kā ilūzija, kas meklē savu piepildījumu, jēgu un laiku. un jūtos pamodusies pārdomu un darbu/nedarbu analīzes laikā. un iespējams jau atkal gribu iet gulēt. un ne tāpēc, ka nāk miegs, bet tāpēc, ka tā vieglāk.gluži vienkārši...-vieglāk.
taas pašas mērķtiecīgās automašīnas. tās pašas satrauktās sejas un viltotie smaidi. vecie padomi un klusības brīži. neremdināmās idejas un ierobežotais laiks. bet es nenogurstu. - pa īStam, ne. es joprojām esmu ceļā.tikai,..ir ziema..-ne īsti balta, ne melna..bet auksta gAn.
redzēju meiteni steidzamies.cilvēks sīkiem solīšiem, izveicīgi mēģināja pasargāt savus lakoto zābaku papēžus no saltā un viltīgā ledus.un tad nu nekaunīgā eS tur stāvēju un vēroju viņu, slēpdama visnotaļ nEļaundabīgos smieklus savos pēc maigām cigaretēm smarzhojošajos cimdos. cik dīvaini, ka cilvēki mēdz sevi tā noslogot, tikai tādēļ, lai labi izskatītos.pagalam jocīgi..it kā kāds sēdētu debesīs un bildētu mūs... Es sajūtu, kā fotoaparāts manā sirsniņā sarosās..
Lai kā arī citi mani neapstrīdētu, tomēr galvenais ziemas notikums ir tas 24.decembra vakars. jau diena- kad es iekšēji sakopju sevi, un manī mīt tas gars. Pārdomu un dievišķības gars. dievkalpojums. jāteic iestādi - baznīca, apmeklēju vienreiz gadā, un tas ir Ziemassvētkos.. un ne tāpēc, ka ticu /lai piedod kristieši!/, bet tāpēc, ka tikai mācos. un meklēju. un tUr ir īpaši. neaprakstāmi. pat viegli. dvēseLe jau ziN..
ik pa laikam tomēr liekas, ka prāts vel kavējas kaut kur vēlajā rudenī pie dzeltenajām kļavas lapām un pakšķiem uz palodzes. gribas sevi pazīt nepārtraukti. un iedziļināties. pārdomāt. izdomāt. sadomāt. aizdomāt, nodomāt...un galu galā -nedomāt, kad ir par daudz. esmu tāda kā ilūzija, kas meklē savu piepildījumu, jēgu un laiku. un jūtos pamodusies pārdomu un darbu/nedarbu analīzes laikā. un iespējams jau atkal gribu iet gulēt. un ne tāpēc, ka nāk miegs, bet tāpēc, ka tā vieglāk.gluži vienkārši...-vieglāk.
taas pašas mērķtiecīgās automašīnas. tās pašas satrauktās sejas un viltotie smaidi. vecie padomi un klusības brīži. neremdināmās idejas un ierobežotais laiks. bet es nenogurstu. - pa īStam, ne. es joprojām esmu ceļā.tikai,..ir ziema..-ne īsti balta, ne melna..bet auksta gAn.