[cHi]

dzeltenā segā ietinusies.gribas steigties.ātri.nevīžīgi.lai viss vienaldzīgs.arbūza sēkliņas stulbi zemē samestas.uudens pudele tizli pusizdzerta.es dusmojos.pa neparko.varbūt apnikums?nesapratne?tam, kurš spētu palīdzēt, nav ne nojausmas, ka pasaules meklējumi mēdz aprobežoties.un es pārāk bailīga vai nepārliecināta, gaidu, kad laiks pats visu sastums tā, kā esmu iztēlojusies. -cik bezgala naivi. bet varbūt..eh,muļķības!!
ja pa daudz grib zināt,.. es gan negribēju, bet sanāca...-mani sagrauž atmiņas, kuras ir atņēmuši citi..tie, ar kuriem mani pagātnes ideāli, tagad kopā laimi rod. jo es bez mitas patiesībā esmu savā ceļā..savos meklējumos.vien atmiņaS pa retam spiež.un ierobežo. bet kam tad viegli?nav vērts pat iedziļināties..digital bath vel tgd nespēju klausīties tālāk pa 13o sekundi.traumēta. piedodiet!...
gribas paklusēt.nomainīt noti.grauž.bet varbūt labi, kā ir. mūzika liek trukties uz priekšu..'meklēt dzīvi'..bet varbūt apstāties?..Manī mīt nediognosticēta šizofrēnija pirmajā stadijā...
neviens nekad neizpētīs, kā ir labāk...es spēlēju teātri.varbūt arī viņa, viņas viņš un vel kāds..dzīve skatuve-ar aizkulisēm, partneriem, kuri tēlo vai nepārtraukti aizmirst vārdus,..ar režisoru/Tur,augšā/,ar kostīmiem, jēlām grimasēm, klajiem meliem, nepabeigtiem vārdiem un domām, ar ierobežotām idejām un galu galā ar noteikumiem, kuriem tev jāpakļaujas...tikai viens..trūkst..kaut manam teātrim būtu suflētājs..ja nu vārdi piemirstas...vai nagi niez izzināt nākotni..mjaa..tapēc jau spēle ar jautājumiem nekad nebeigsies!...rīt atkal pirmizrāde.. jau 39taa šogad.
aizvien siltāk un siltāk.tāda nojauta, ka kāds rūpētos.laba nojauta.ne katram tāda tiek.un nejau dzīve pie tā vainojama..-vai tu vienmer turi acis vaļā?VIENMĒR??!..
p.s. ja paskatās debesīs. varbūt var mēģināt iestāstīt sev, ka dzīve ir fantastiska..joprojām ceru,. ka mans mūžs ir tikai gaitenis uz īstenību...ceru!..pat vairāk nekā.