[cHi]

un šķiet,ka dažreiz baisas slepkaviibas notiek manā redzeslokā. tik dīvaini, ka nereālais eksistē arī manī..-tas atkal un atkal liek domāt un filozofēt.. pārkārtot notikumu secību savā prātā atkal un atkal, katru sīkumu ievērot, katru rīcību novērtēt, katru kustību mēģināt iekrāsot gaišākās krāsās.apstulbums. kņudoņa vēderā. tiek atvērtas durvis uz ilūziju pakāpenisku iemiesošanos manā ķermenī...durvis uz īstenību. es klusēju. tēloju katru kaut mazliet ienīsto. es izņemu no kabatas cigarešu paciņu. bet tā padodas gravitācijai..-rokas trīc.nevaldāmi.sakoncentrējos,paceļu.nemiers.apjukums.telefons,kuram šoreiz pat bail pieskarties, klusē. liekas, ka steidzīgās sabiedrības acis viltīgi, vērojoši mani klusībā pēta un gaida īsto brīdi..īsto kļūdu.es maskējos.un sāku iet.lēnām. attopos jau sasteigti skrienam. apstājos. dūmi jau paspējuši ieritināties manās plaušās, kad jūtu nelielu miera devu ieplūstam manā prātā. baudu.tveru katru miera nojautas pilienu. pēkšhi...-zvans! telefons! bailes atdodas sekundes simtdaļai. es paceļu. -"viss kārtībā, es aizbēgu.nebaidies.es tūlīt būšu pie tevis,dvēsele."..