Mar. 28th, 2014 @ 03:06 pm ķīmija manā dzīvē #1
"Tas man atgādina vēl vienu stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā līdzdzīvoju ar Vadimu, kurš pēc paša vārdiem bija Jēzus un nepārtraukti pieprasīja, lai viņu pielūdz. Par šī fakta patiesumu gan neesmu drošs, bet vienu lietu gan viņš pieprata- sintezēt kanabicikloheksanolu. Lieki piebilst, ka līdz kādam 98. gadam mana dzīve tika pavadīta miglā. Jēzus, pateicoties savām prasmēm, bija piepulcējis krietnu sekotāju pulku- mūsdienās to, droši vien, dēvētu par sektu- kas viņu pastāvīga reibuma stāvoklī patiešām uzskatīja par svēto. Vadima prieki gan ilgi neturpinājās, jo viņa sekotāji nebija tie šķīstākie ļaudis, un Vadims 98. pavasarī aizgāja ar AIDS. Varētu teikt, ka tas bija nozīmīgs pavērsiens manā dzīvē, jo paliku bez dzīves vietas un ķīmiskā pavediena. Turpinājumā izvēlējos vieglāko ceļu- pārvācos pie kurlmēmās 48 gadus vecās Martas Tukuma apkaimē, lai pievērstos daudz piezemētākajai ģimenes dzīvei."