braucot ar vilcienu, viss bija daudz maz normāli līdz brīdim, kad viens nabaga bebis sāka vemt un nežēlīgi samaisīja gaisu. I almost threw up in my mouth. Seriously.

vienmēr kaut kam jānotiek. Šoreiz vilča nonesa kaut kādu palielu meža zvēru (R.I.P.). Līdz ar to priekšgalā bija šis tas saplīsis un mēs nekustējām no vietas kādas 40 min. Man jau pēc 20 minūtēm uzsitās neliels satraukuma vilnis un tas, ka mēs bijām meža vidū visu padarīja vēl superīgāku. Bet nu mājās esmu tikusi sveika un vesela un varu laimīga dzert kafiju.