Baigi jaukais rīts šodien. Saulīte tā smuki spīž :) Bet tātad. Jaunais semestris. Izskatās pilnīgi nerožains. Nu patiešām. Vienkārši pakaļā, lai, cik skumji tas arī nebūtu. Bet trakākais ir tas, ja agrāk es uztraucos tikai par fizioterapijas priekšmetiem, tad tagad visu pirms man jāsatraucas par pašiem skolas priekšmetiem, par fizioterapiju nemaz nerunājot, jo tur, rupji izsakoties, mūs vienkārši izdrāzīs. Pataloģiskā fizioloģija, dinamiskā anatomija, propedeitika un normālā fizioloģija. Naiss, NOT! Četras reizes nedēļā varēšu dirnēt akadēmijā no 9:00 - 18:00.
To be continued...

Runājot par jauno istabu, tā gan patīk. Lai gan nav nekas baigi sevišķais, labāk ir. It īpaši, ja salīdzina ar iepriekšējo briesmoni. Atliek vēl tikai logus nomainīt un tad jau pavisam normāli. Bet galdu gan es baigi piesavinājos. Nezinu gan, vai man to ātri vien neatsavinās, jo, redz, kāds ir iedomājies vest tumbas un uzdārdināt istabu. Bet to visu tak var nomest uz grīdas. :P

Ak, jā, šīs nedēļas baisais atklājums - ar mani ir grūti sadzīvot. Tas patiešām nav smieklīgi.

Izdomāju, ka jāizprintē visi muskuļi iz kompja. Laikam būs jāsāk atkārtot, jo ar lielu piepūli pašlaik latīniski varu atcerēties labi ja kādus 5 gabalus.
Ek, kā gan negribas atgriezties. Nē nu, bik jau tomēr gribas, bet es pašlaik galīgi nevēlos satikt to dīvaini em džī. Vienu brīdi viņa liekas normāla, bet tad atkal viņai aiziet ciet. Drausmīgi. Es patiešām negribu kasīties, jo tas man riebjas visvairāk, bet ko gan tādu es esmu viņai nodarījusi???
Jauniņā gan ir sakarīga. Sākumā gan es biju nelielā šokā, jo kaut kā nebiju gaidījusi krievieti. Un arī tie ilgie klusuma mirkļi, kad nav ko teikt. :D Bet nu tagad jau ir ok. Un vispār es ar Ļenu runāju, esmu sadraudzējusies daudz labāk nekā em džī. Tas pats bija toreiz ar Smirdekli, jo mēs runājām un kopā ņirdzām daudz vairāk. Tā, ka ar mani VAR sadzīvot, nu var tak!!! (es vnk nevaru samierināties ar faktu, ka viņa par mani to ir teikusi, fuck).