Izdomāju, ka jāizprintē visi muskuļi iz kompja. Laikam būs jāsāk atkārtot, jo ar lielu piepūli pašlaik latīniski varu atcerēties labi ja kādus 5 gabalus.
Ek, kā gan negribas atgriezties. Nē nu, bik jau tomēr gribas, bet es pašlaik galīgi nevēlos satikt to dīvaini em džī. Vienu brīdi viņa liekas normāla, bet tad atkal viņai aiziet ciet. Drausmīgi. Es patiešām negribu kasīties, jo tas man riebjas visvairāk, bet ko gan tādu es esmu viņai nodarījusi???
Jauniņā gan ir sakarīga. Sākumā gan es biju nelielā šokā, jo kaut kā nebiju gaidījusi krievieti. Un arī tie ilgie klusuma mirkļi, kad nav ko teikt. :D Bet nu tagad jau ir ok. Un vispār es ar Ļenu runāju, esmu sadraudzējusies daudz labāk nekā em džī. Tas pats bija toreiz ar Smirdekli, jo mēs runājām un kopā ņirdzām daudz vairāk. Tā, ka ar mani VAR sadzīvot, nu var tak!!! (es vnk nevaru samierināties ar faktu, ka viņa par mani to ir teikusi, fuck).