Sapņoju/murgoju, ka atkal biju Kvēpenē. Kārtējo reizi orientēšanās. Vistrakākais jau bij tas, ka skrēju no visa spēka, bet nekādi netiku uz priekšu. Tādēļ, kad nonācu līdz kkādai mistiskai vietai, kur Mulsais ar Kalvi stāvēja, viņi sāka man braukt augumā par to, ka visi pārējie man kādas 2 minūtes ieliek. Un tad vēl mana karte nepārtraukti mainīja izskatu, tādēļ es nesapratu, kur man jāskrien.