19.10.07 19:19izgāju ārā un vnk sāku klaiņot pa pilsētu...tā kā pārējie bija skolās vai darbā neviena parastajās pulcēšanās vietās nebija... atcerējos, ka Karīna sen nav redzēta un nozagu 10min viņas darba laika...pēc sarunās ar viņu man, ja godīgi gribējās viņai ieteikt, lai viņa savējo pamet... viņai nav vairs jūtu...bet turās, jo 2g kā jau kopā un viņš viņu mīl... viņai ir apnicies, bet viņa nespēj pateikt, ka viss beidzies. galvenais, ka viņš to visu apzinās, bet neko nedara un pacieš to, ka jūtas vairs nav abpusējas.... next atcerējos, ka man taču šovakar jābrauc palīdzēt visu iekārtot priekš sacensībām... makā bija lats un sīcene... uzraxtīju draugam un aidā uz Rīgu...tgd nav diezko spožāka situācija un no viņa iedotā 5-īša arī palika 2 lati un sīcene... bet vismaz cigas ir kabatā un kaut kādu paiku arī varēšu nopirkt.. vienīgi žēl, ka šmigai nesanāks... un ceru, ka izdosies rītdienas pasākums! bāc... ja tas viss būtu noticis šodien es viņus visus būtu varējusi izmitināt :( bet rīt jau vairs ne :( |
Viņas pasaule...
...ieeja atļauta
19.10.07 11:46neciešu, kad viņa atnāk mājās tieši tad, kad es neaizeju uz skolu!- ej uz skolu vai ej strādāt. un tinies vienreiz no šejienes! ...nafig viņai vajadzēja atnākt?!?!?! - tgd izej pastaigāties. vismaz man tgd ir tāda vēlme. iešu arī!!!! negribu šeit atrasties, kad viņa ir šeit!!! es tā jaw šeit vairāk nedzīvoju!!! oki jā mantas te man vēl ir...biju domājusi savākt šodien, bet tā kā viņa atvilkās pirms laika..šodien arī nesanāks visu izdarīt.... un vakarā vēl uz sačiem... |
19.10.07 08:32- tu šodien skolā būsi?- neesmu tur neko pazaudeejusi... arī šodien netaisos tur parādīties... nesaista mani. vakar K. pazvanīja...un es sāku šaubīties par sevi.. vai tik es toreiz nepateicu par ātru, lai gan vakarā bija sajūta, ka pareizi vien darīju, jo tā ir taisnība.... neizlēmība. neciešu šo savu īpašību!!! |
18.10.07 14:04Mmmmm! Blink burvība!Feeling This! *uzlādēta ar emocijām |
18.10.07 13:49gribētu tā mūžīgi gulēt, kad siltais ūdens apņem visu ķermeni un skatīties kā mati viļņojas... ja vien tikai elpa tik ātri nepietrūktu :(sēžot vannā man vienmēr nepamet sajūta, ka nekas cits vairāk neeksistē... ne skola, kurā man laikam atkal būs problēmas, ja nedabūšu zīmes par šīm dienām... nav arī citu cilvēku un viņu problēmu... nav nekā... tikai nomierinošs ūdens visapkārt... ...cigarete un tēja. tgd tikai tas nepieciešms. |
17.10.07 17:28 - veltījums...jā, Tev ;)Put Your Hand On Your Heart!And I`ll Be There... I`ll Be Sitting Beside You. When You Need A Friend. I May Not be There In Body... But I Will Always Be There In Spirit* I Won`t Be Your Sholder To Cry On! But I`ll Be There With You. Trough Everything * You May Not See Me... But I`ll Be There With You! Wishing I Could Make Everything Ok! Whenever You Need Me, Just Put Your Hand On Your Heart! And I`ll Be There. With You... I`ll help You Trough Your Pains. I`m Your Friend. |
17.10.07 16:56beidzot kaut kur bija izliktas Melnās Sestdienas bildes... bet tik un tā nekur sevi neredzēju :( |
17.10.07 09:38pēc būtības es jau būtu varēju arī aiziet uz to skolu.. sāpes var paciest...bet vismaz centīšos lietderīgi pavadīt laiku šeit un sakārtošu to kas palicis... |
17.10.07 09:32faaaak!diez ibumetīnam ir kaukāds laiks pēc cik ilga laika var atkal dzert... pagaidām 2 stundas laikā... sāp! galva, vēders un pašsajūta... svaiciens slimotāju pulkā! :( būs pielipis no K. un viņa mammas.. tie abi kāsē kā nelabie... vismaz klepus man nav... ...jāaizkāto līdz veicim a to cigas jaw beigušās un ēdamā ar nekāda mājās nav :( |
17.10.07 09:06naf! negribu uz skolu. negribu.un ja vēl tas vēders arī nesāpētu... pēc laiciņa laikam būs jāiedzer vēlviena tablete... šai tā kā vajadzēja iedarboties! grrr... es slikti pamesu tuvu cilvēku dusmas...tas bija toreiz, kad bija pasākums pie Artūra un mēs ar K. devāmies mājās. gribējām saukt taxi, bet visi bija aizņemti un viņš no visa spēka trieca pudeli pret asfaltu. es burtiski izjutu visu! pilnīgi visu tikai palēninājumā. vieglo džinkstoņu, kad pudele saskārās ar ielu, to kā tā ieplaisāja un ar skaļu pretīgu troksni lēnām šķīda gabaliņos, kas pēc tam inerces pēc pacēlās gaisā un vēlreiz triecās pret asfaltu, izkaisoties pa visu to laukumu... ...vēl kādu brīdi izjutu visu to kopā vienā mirklī, kas iepriekš likās, ka ilgst veselu mūžību...pēc tam arī kādu laiciņu nepazuda tā pretīgā sajūta... |
Powered by Sviesta Ciba