Tātad.
Laigan, reāli, es to vairs nedaru.
Es zinu, ko zinu un Tu mani neesi pārliecināju par pretējo, ka esi spējīga mainīties.
diemžēl, bet ko tur, ir lietas, ko nekad neizmainīt un Tu, laikam, esi viena no tām, laigan, es ilgi cīnījos, bet nu tas kā man atmaksāja paro, diemžēl, bija neokey. bet, tā ir pagātne un esmu piedevusi, lai vai kā. Tava dzīve, tavi gājieni, tavs šahs i mats, ko gan manīsi reiz, kad sitīs tā stunda, kad patiesībai nāksies lūkoties acīs un tici man - tad nebūs vairs kur sprukt.
Es nesaprotu - tik daudz iespēju, kamdēļ Tu visu laid vējā ?

nesaproti, ka pat žurkas no slīkstoša kuģa bēg, bet Tu tur vēl gozējies certo, ka izspruksi kā allāž, ņifiga un zin, man ir bail no tās dienas, kad Tava māte man uzzvanīs un jautās par šito visu un no tā, ko, lai tad es saku.

man riebjas melot i es to nedarīšu!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bu bu apsveicu ar pavasari !!! še tev zemene!!!!

(Reply to this) (Parent)