#8
Posted on 16.03.2010 at 17:00Garastāvoklis::
pleased
Man galvā skan:: Latviešu Leģionāri - 13. bunkurs
Šodien koris izklausās vai nu labi vai ļoti labi, tā kā rītdienas skatē vajadzētu būt visam kārtībā un tiksim uz dziesmu svētkiem.
Tā kā šodien ir 16. marts, izdomājām ar jumi aizbraukt uz Rīgu nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet tā kā mums bija mūsu kora nacionālists Imants līdz, tad tas viss beidzās nedaudz citādāk, īstenībā pat daudz citādāk.
Aizbraucām no rīta ar vilcienu uz Rīgu un gājām Vērmanes dārzu, kur gaidījām caur sms norādi, norādītāja laikā 10.15 atnāca sms, ka jāpulcējas pie Krišjāņa Valdemāra pieminekļa un tad pēkšņi visi cilvēki, kas gaidīja šo ziņu, gaidot bariņos 2-5 cilvēki, tur saplūda kā milzīgs skudru pūznis. Deva nākamās instrukcijas un lika saskaitīties - es biju 36 /vajadzētu sev ietetovēt to padusē :D / aizgājām līdz McDonalds pretī Laimas pulkstenim un saņēmām nākamās instrukcijas, ka jādodas uz "ELKOR". Nonākuši pie "ELKOR" dažiem cilvēkiem izdalīja visus karogus un pārējiem cilvēkiem, kam nebija karoga, veidoja dzīvo ķēdi, lai netiktu saplēsti vai kā citādi apskādēti karogi. Ienesām nožogotajā teritorijā, un visiem izdalīja pa karogam. Kā par izbrīnu mums abiem ar jumi arī tika karogs. Izveidojām no karogiem aleju un turējām noteiktā leņķi un noteiktā attālumā viens otra šos karogus ~1.5 stundas. Sāka jau lēnām salt rokas un sāpēt muguras līdz parādījās pirmie leģionāri. Daži no viņiem teica "Paldies!" vai "Cik patīkami, ka tik daudz jauni cilvēki!". Tas deva tādu gandarījuma sajūtu par padarīto un lepnumu :) Vēlāk anti fašisti pārvācās tuvāk piemineklim un izsauca visādus saukļus, kamēr mēs dziedājām "Daugav' abas malas" un Latvijas himnu, piemēram "Hitler kaput" /ir nu gan apķērīgi, ka pēc 65 gadiem apjauš, ka Hitlers patiešām ir miris/ un vēl dažādus saukļus, kurus es vairs neatceros, būs jāpaskatās ziņas, varbūt mani arī redzēs, kaut gan māte teica, lai nerādos televīzija vai arī nedabūju pa seju.
Un kā jums pagāja šī diena?
Bunkurs 13
Reiz bija bunkurs trīspadsmit,
Kur veči dzīvoja.
Kad granātu tur iemeta,
Tad sūdi pajuka.
Atskan sprādziens,
Ka nobīstas pats velns.
Kur agrāk bunkurs stāvēja,
Tur tagad caurums melns.
Pie cepures mums nāve mirdz,
Un kaujā līdzi iet.
Dreb bailēs ienaidnieka sirds,
Kad iesākam mēs smiet.
Vaņka, laidies,
ka vaļinki vien zib.
Jo mana roka nadzīga
Pie bārdas ķert Tev grib.
Reiz bija bunkurs trīspadsmit,
Kur veči dzīvoja.
Kad granātu tur iemeta,
Tad sūdi pajuka.
Hei, Vella veči,
Ko visu tie gan prot:
Uz pi...rkstiem, staigāt šņabi dzert,
Ar di...ausiim mušas ķert.
Vienalga, kāds ir šņabim trauks –
Vai spainis tas, vai stops.
Kad visu rīklē salejam,
Tad – piedzēries kā lops.
Nāc iekšā, dārgais,
Es šņabim uzsaucu,
Jo, kad reiz līķis būšu es,
Tad vairāk nedzeršu.
Bet kas ar mums nav draudzīgi,
Lai labāk paiet nost,
Jo neesam mēs saudzīgi,
Mēs šaujam tādus nost.
Kas vēl dzīvi,
Lai kopā turamies,
Jo tik un tā pēc nāves reiz
Mēs ellē tiksimies.
Tā kā šodien ir 16. marts, izdomājām ar jumi aizbraukt uz Rīgu nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet tā kā mums bija mūsu kora nacionālists Imants līdz, tad tas viss beidzās nedaudz citādāk, īstenībā pat daudz citādāk.
Aizbraucām no rīta ar vilcienu uz Rīgu un gājām Vērmanes dārzu, kur gaidījām caur sms norādi, norādītāja laikā 10.15 atnāca sms, ka jāpulcējas pie Krišjāņa Valdemāra pieminekļa un tad pēkšņi visi cilvēki, kas gaidīja šo ziņu, gaidot bariņos 2-5 cilvēki, tur saplūda kā milzīgs skudru pūznis. Deva nākamās instrukcijas un lika saskaitīties - es biju 36 /vajadzētu sev ietetovēt to padusē :D / aizgājām līdz McDonalds pretī Laimas pulkstenim un saņēmām nākamās instrukcijas, ka jādodas uz "ELKOR". Nonākuši pie "ELKOR" dažiem cilvēkiem izdalīja visus karogus un pārējiem cilvēkiem, kam nebija karoga, veidoja dzīvo ķēdi, lai netiktu saplēsti vai kā citādi apskādēti karogi. Ienesām nožogotajā teritorijā, un visiem izdalīja pa karogam. Kā par izbrīnu mums abiem ar jumi arī tika karogs. Izveidojām no karogiem aleju un turējām noteiktā leņķi un noteiktā attālumā viens otra šos karogus ~1.5 stundas. Sāka jau lēnām salt rokas un sāpēt muguras līdz parādījās pirmie leģionāri. Daži no viņiem teica "Paldies!" vai "Cik patīkami, ka tik daudz jauni cilvēki!". Tas deva tādu gandarījuma sajūtu par padarīto un lepnumu :) Vēlāk anti fašisti pārvācās tuvāk piemineklim un izsauca visādus saukļus, kamēr mēs dziedājām "Daugav' abas malas" un Latvijas himnu, piemēram "Hitler kaput" /ir nu gan apķērīgi, ka pēc 65 gadiem apjauš, ka Hitlers patiešām ir miris/ un vēl dažādus saukļus, kurus es vairs neatceros, būs jāpaskatās ziņas, varbūt mani arī redzēs, kaut gan māte teica, lai nerādos televīzija vai arī nedabūju pa seju.
Un kā jums pagāja šī diena?
Bunkurs 13
Reiz bija bunkurs trīspadsmit,
Kur veči dzīvoja.
Kad granātu tur iemeta,
Tad sūdi pajuka.
Atskan sprādziens,
Ka nobīstas pats velns.
Kur agrāk bunkurs stāvēja,
Tur tagad caurums melns.
Pie cepures mums nāve mirdz,
Un kaujā līdzi iet.
Dreb bailēs ienaidnieka sirds,
Kad iesākam mēs smiet.
Vaņka, laidies,
ka vaļinki vien zib.
Jo mana roka nadzīga
Pie bārdas ķert Tev grib.
Reiz bija bunkurs trīspadsmit,
Kur veči dzīvoja.
Kad granātu tur iemeta,
Tad sūdi pajuka.
Hei, Vella veči,
Ko visu tie gan prot:
Uz pi...rkstiem, staigāt šņabi dzert,
Ar di...ausiim mušas ķert.
Vienalga, kāds ir šņabim trauks –
Vai spainis tas, vai stops.
Kad visu rīklē salejam,
Tad – piedzēries kā lops.
Nāc iekšā, dārgais,
Es šņabim uzsaucu,
Jo, kad reiz līķis būšu es,
Tad vairāk nedzeršu.
Bet kas ar mums nav draudzīgi,
Lai labāk paiet nost,
Jo neesam mēs saudzīgi,
Mēs šaujam tādus nost.
Kas vēl dzīvi,
Lai kopā turamies,
Jo tik un tā pēc nāves reiz
Mēs ellē tiksimies.