publisks iekšējais monologs.
publisks iekšējais monologs.
15. Septembris 2015
- 15.9.15 23:21
- vakarvakarā divi radu uzlidojumi. pēdējā- vakariņas sveču gaismā (jo nu spuldzīte izdegusi, bet jauki tāpat.) un divas šampanieša dzeršanas.
ar šodienu oficiāli esmu rīgā. iepriekšējie gadi neskaitījās, jo dzīvoju kojās. nu bet tagad istaba smukā dzīvoklī. kas paradoksāli, ka rozā sienas. nu bet, tā jauki rozā. un ne tik bārbijiski.
šovakarā biju uz uguni un nakti. pa dienu braucot autobusā izlasīju raini. slava bezvadu internetam.
ļoti, ļoti.
tikai beigās, kamēr priekškars lēnām vērās ciet, rokas necēlās plaudēt. gaidīju vēl ko, kas iesistu brutāli pa sirdi. neiesita. tas viss pārmācās pār mani kā lēns vilnis. tad nu nolēmu izplaudēt no sevis visu ārā un pati veidot kulmināciju.
gaidīju, ka saraudāšos, ejot pār tiltu, bet arī nekā.
atmaldījos mājās, nākot pār vanšu tiltu. un pat neieskatījos kartē.
gaismas pils man kalpoja kā bāka. un pat vienreiz izglāba no ieiešanas pārāk dziļi nepareizajās ielās.
īsti rainisks noslēgums.
ā. vēl šodien gadījās divas pirmās reizes:
pilnībā pārģērbties publiskā tualetē.- check;
pārvilkt teātra kurpes uz botām- publiskā parkā- check.
-
0 komentāriKomentēt