publisks iekšējais monologs.
publisks iekšējais monologs.
26. Maijs 2015
- 26.5.15 00:59
Nes savu nesamo, stiep savu stiepjamo,
Velc savu velkamo šā vai tā.
Ej savu ejamo, skrej savu skrejamo,
Kal savu kaļamo rai dai dā.
Rokas tev nepagurs, kājas tev nedrebēs,
Pleci tev zemzemu nelīgs tā.
Nogurs tev dvēsele, riebumā nodrebēs,
Pār plecu nospļaujies rai dai dā.
Saitēm tu simt simtām, saistīts ar simt simtiem,
Veltīgi nopūties dziļi tā.
Vēl trūks ja saites šīs, prom tevi aiznesīs,
Pūku vējš aiznesīs rai dai dā.
Ne tu pats vēlējies, ne tev kāds prasīja,
Ne tu pats pasaulē atnāci tā.
Gaitu līdz vakaram, skatu līdz pamalei,
Stirpu līdz mākonim rai dai dā.
Vārnas lai noķērcas, suņi lai norejas,
Čūskas lai nošņācas šā vai tā.
Ej savu ejamo, kal savu kaļamo,
Pār plecu nospļaujies rai dai dā.
/Menuets "Skumja dziesmiņa"
lūk tā.
-
0 komentāriKomentēt
- 26.5.15 23:16
- sveika, ciba.
šķiroju grāmatas, dzēšu, ko biju pasvītrojusi.
*Kā Bokonons saka: "Priekšlikums doties negaidītā ceļojumā iir paša Dieva pasniegtas deju stundas."
*-Pasaule ir maza, -es piezīmēju.
-Kapsētā it sevišķi.
/Vonnegūts "Kaķa šūpulis"
bāc. gribēju šo arī ne-paturēt. a uz grāmatas iekšējā vāka mans necilais dzejolis. un ne jau ar parasto zīmuli un maziem burtiem.
-
0 komentāriKomentēt