5. Marts 2014

• skats. sajūtas. a.k.a. re, re, tomēr ierakstīju.
• 5.3.14 00:12
• aizskatuve. pēdējais gabals pirms beigu fanfārām. LNSO izpilda Melanholisko valsi. kreisaa_bota, uz pakāpiena sēžot, līgani šūpojas līdzi.
  
• 1 komentārsKomentēt

• lielā mūzikas balva,
• 5.3.14 00:14
• nu kur var būt vēl labāks darbs, kā tas, kur pēc nereāli saspringtas darba dienas tavs tiešais priekšnieks tevi ilgi un sirsnīgi apskauj..
  
  iepriekš teicu, ka būtu nejauki cerēt, lai kāds saslimst un es tiktu viņa vietā. tiku. cerams, ka ne tāpēc, ka saslima. tagad pati esmu slima. kamēr
  skraidi, tikmēr nekas. bet, kad stundu nosēdi uz vietas, galva pilna kā ar vati. un tādu pasmagu.
  
  ^brīdis, kad no aizkulises vēro saksofoninstu, kurš ar sejas izteiksmi un ķermeņa kustībām saspēlējas ar partneri, šoreiz DJ.
  ^operas kafejnīca ir forša.
  ^tagad zinu, kā tie gaiteņi līkumojas. nē, drīzāk zigzagojas.
  
• 2 komentāriKomentēt

• 5.3.14 07:24
• es nesapņoju par operu. nē, nē.
  
• 0 komentāriKomentēt