sagriezām pulksteņus - vot i sākās - neizturēju un paņēmu kakao no automāta..
un vispār pulskteņu sakarā man ir liela bēda notikusi - pazudis mans briežragu rokas pulkstenīts - tā jau tāds nabags palicis bija - saplēstu sisksniņu (un jauna vietā pasūtīta pa maku mētājas), saplēstu stikliņu.. bet kur viņš tagad ir, kādās rokās nokļuvis?.. bail, ka būs tai smirdīgajā sporta zālē kur izbiris, jo jau kopš trešdienas nav somā atrodams.
chaika meklē.
29.10.: kas meklē, tas atrod - es gan neatradu pašu pūlkstenīti, bet info pie manis gan ir pienācies - nākamās dienas vakara nodarbībā vadītājs esot no grīdas pacēlis manu pūlkstenīti un nolicis blakus viena skolēģes somai, kura to atcerās - paskatījusies un atstājusi to uz soliņa mētājamies. vakar, protams, kad jau gandrīz nedēļa riņķī kopš zaudējuma, pūlkstenīts uz soliņa vairs nemētājās. kad atgriezīsies skolēni, jāvēršas atrasto un pazaudēto mantu birojā pēdējā iespēja.. :( |
