šķeļot viļņus -
|
| |||||
(..) stāstiņš par kādu tēvu, kurš Ziemassvētku vakarā viena dēla zeķē ieliek smalku zelta pulksteni, bet otra - čupiņu zirgābolu. Nākamajā rītā pie viņa ierodas pirmais dēls un drūmi saka: "Tēt, tiešām nezinu, ko es iesākšu ar tādu pulksteni. Tas ir tik trausls. Tas taču var saplīst!" Otrs zēns laimīgs pieskrien pie tēva: "Tēti, tēti! Ziemassvētku vecītis man atnesis poniju! Es tikai nevaru to atrast!" | |||||
comments: Nospied sarkano podziņ |
| ||||||
nebūt ne, tas ir stāsts par temperamentu, par uztveri | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
bet zelta pulksteni ir pelnījis tas otrs dēls | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
nujā, viņš tāpat beigās dabūs princesi! | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
kā kaplacis bija labi izdomājis atbildēt uz visiem uzbraucieniem: es tāpat apprecēšos! (vai kaut kā tml) | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
es šeit gan vairāk domāju latviešu pasaku mantojumu, bet Tev laikam sanāca trāpīgāk.tikai nezinu, kas tieši :) | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
tikai mūsdienīgāk vispārīgāk būtu teikt, nu, ka viss būs labi (abiem) | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
šķeļot viļņus -
|