| |||||||
| M. (..) Un vecums, man liekas, ir tad, kad cilvēks ir sasniedzis sava tilpuma robežas, kad viņš ir piepildījies un viņš vairāk nespēj, viņš nevar vairāk neko uzņemt, jo viņa tilpums ir piepildīts. Un tad cilvēks zaudē interesi, un tad tu redzi pēkšņi, ka ar viņu vairs nav ko runāt, viņš neņem pretī jaunu informāciju, viņu nekas jauns vairs neinteresē, viņš ir jau... Kad pirmo reizi cilvēkā to ieraugi, tu satrūksties, nobīsties no tā, tur jau zīmogs ir virsū. I. Tu mani nebaidi! M. Tas nav par tevi! I. Tu mani nebaidi! M. Uz tevi tas neattiecas! *** M. (..) Klausies, Imantiņ, par tavu dzimšanas dienu! Kura, kura tev bija pēc kārtas? I. To es nezinu. M. To mēs nezinām. | |||||||
comments: Nospied sarkano podziņ     |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}