ceļš - Post a comment
( Read Comments )
TimeText
06:22 pm
[info]celjsh

[Link]

nedaudz s.d. stāstu.

pļava, telts. uznāca smieklu lēkme. ROFL burtiskā nozīmē. ripinoties pa zemi smieklos sajutu, ka guļu uz tāda izcilnīša un ķermenis ir saliecies nedaudz dēļ tā. saprotu, ka tas ir 16,5° leņķī. aizvērto acu priekšā parādās oranžš leņķis.
kad viss pārgājis, secinu, ka zeme tajā vietā ir gluda.

mājās. sajūtu, ka pasaulei ir nomainījusies gravitācija, kas tagad atrodas kreisajā pusē, nevis apakšā. pats atrodos pielipis pie sienas. ripoju gravitācijas virzienā, līdz atduros pret galda kājām. pa ceļam pārripoju pāri koka rotaļlietai. sāpīgi.

mēģinu izpīpēt lielāku daudzumu. pirksti kļūst nejūtīgi, ir sajūta, ka bongs ir šķidrs. priekšmetiem apkārt spilgtas kontūras, pasaule šķiet plakana. izberu lapas uz gluda paliknīša, jo ķeksēt tās ārā no paciņas kļūst pa grūtu. saberu visu bongā, taču dažas kripatiņas paliek, sajūtu, ka tās grib (vai kautkas cits grib), lai es saberu tās un izpīpēju. sajūta kļūst aizvien pamatīgāka un nepārvarama. kautkas grib, lai es tās uzlasu un izpīpēju. cenšos to izdarīt, taču pirksti ir nejūtīgi un nevaru satvert šīs lapas. beigās, kad kaut cik esmu salasījis un izpīpējis atguļos.
tukšums, nekas, tukša galva, nekādu domu. gravitācija atkal parādās kreizajā pusē un velk daļu manas sejas prom. seja ir šķidra, kā mīksta, mīksta gumija. sāk traucēt gaisma. uzlieku roku uz sejas, taču tā ir ļoti smaga un nevaru to tur noturēt. pēc laika viss pāriet, paliek tikai apdullums galvā, kas turpinās kādu pusstundu. nekas patīkams, bet nekas tāds, kas pārāk nomāktu.

viesos, ik pa laikam pīpēju nelielus daudzumus, klausoties vecos pink floyd. pļāpāju, skatos pa logu, atpūšos. mūzika iegūst pilnīgi citu jēgu, rada citas sajūtas. atslābums, miers, optimisms, dzīve un pasaule ir skaista. kur biju ātrāk, ka to nepamanīju? vienā piegājienā gadās izpīpēt pavairāk un jūtu, ka jāatguļas. atguļoties jūtu, ka pasaule sāk saritināties ar mani vidu, itkā es tiktu ietīts paklājā. jūtu vajadzību griezties līdzi, tas saliekas jocīgi un es sirsnīgi izsmejos.
ieklausos mūzikā, hihats ir pamanījies ierasties istabā, kur guļu un skan turpat blakus, pamazām ierodas arī pārējie instrumenti. ir palikusi vāja apziņa, ka esmu istabā. šķiet, ka esmu lielā lauka koncertā sešdesmito beigās aiz skatuves. zilas debesis, daudz līksmi cilvēki, grupa spēlē. pink floyd, manējie. tūlīt piecelšos un iešu spēlēt. mūzika ir tik dzīva, tik blakus. tad tas pāriet. pieceļos, baudu skatu pa logu, saule drīz rietēs. tik skaisti. saprotu, ka runājot stostos un drusku sabīstos, ka varbūt nepāries. pārgāja gan.

pēdējais piedzīvojums atstāja pamatīgu iespaidu. ne aprakstāmu, vienkārši sajūtu.

dzīve ir skaista :)
Reply:
 
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.
Powered by Sviesta Ciba