|
ceļš
[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
Below are the 8 most recent journal entries recorded in the "ceļš" journal:
|
12:16 pm
[Link] | apskribelēti papīrīši, tikai pagaidām nekādu jēgu tajā saskatīt nevaru. kauktādas rakstības pazīmes ir, taču vismaz trīs rokraksti, kuri visi kā viens ir glīšāki par to, kā es rakstu.
ar diviem vārdiem sakot - autorakstības eksperiments.
|
|
06:22 pm
[Link] | nedaudz s.d. stāstu.
pļava, telts. uznāca smieklu lēkme. ROFL burtiskā nozīmē. ripinoties pa zemi smieklos sajutu, ka guļu uz tāda izcilnīša un ķermenis ir saliecies nedaudz dēļ tā. saprotu, ka tas ir 16,5° leņķī. aizvērto acu priekšā parādās oranžš leņķis.
kad viss pārgājis, secinu, ka zeme tajā vietā ir gluda.
mājās. sajūtu, ka pasaulei ir nomainījusies gravitācija, kas tagad atrodas kreisajā pusē, nevis apakšā. pats atrodos pielipis pie sienas. ripoju gravitācijas virzienā, līdz atduros pret galda kājām. pa ceļam pārripoju pāri koka rotaļlietai. sāpīgi.
mēģinu izpīpēt lielāku daudzumu. pirksti kļūst nejūtīgi, ir sajūta, ka bongs ir šķidrs. priekšmetiem apkārt spilgtas kontūras, pasaule šķiet plakana. izberu lapas uz gluda paliknīša, jo ķeksēt tās ārā no paciņas kļūst pa grūtu. saberu visu bongā, taču dažas kripatiņas paliek, sajūtu, ka tās grib (vai kautkas cits grib), lai es saberu tās un izpīpēju. sajūta kļūst aizvien pamatīgāka un nepārvarama. kautkas grib, lai es tās uzlasu un izpīpēju. cenšos to izdarīt, taču pirksti ir nejūtīgi un nevaru satvert šīs lapas. beigās, kad kaut cik esmu salasījis un izpīpējis atguļos.
tukšums, nekas, tukša galva, nekādu domu. gravitācija atkal parādās kreizajā pusē un velk daļu manas sejas prom. seja ir šķidra, kā mīksta, mīksta gumija. sāk traucēt gaisma. uzlieku roku uz sejas, taču tā ir ļoti smaga un nevaru to tur noturēt. pēc laika viss pāriet, paliek tikai apdullums galvā, kas turpinās kādu pusstundu. nekas patīkams, bet nekas tāds, kas pārāk nomāktu.
viesos, ik pa laikam pīpēju nelielus daudzumus, klausoties vecos pink floyd. pļāpāju, skatos pa logu, atpūšos. mūzika iegūst pilnīgi citu jēgu, rada citas sajūtas. atslābums, miers, optimisms, dzīve un pasaule ir skaista. kur biju ātrāk, ka to nepamanīju? vienā piegājienā gadās izpīpēt pavairāk un jūtu, ka jāatguļas. atguļoties jūtu, ka pasaule sāk saritināties ar mani vidu, itkā es tiktu ietīts paklājā. jūtu vajadzību griezties līdzi, tas saliekas jocīgi un es sirsnīgi izsmejos.
ieklausos mūzikā, hihats ir pamanījies ierasties istabā, kur guļu un skan turpat blakus, pamazām ierodas arī pārējie instrumenti. ir palikusi vāja apziņa, ka esmu istabā. šķiet, ka esmu lielā lauka koncertā sešdesmito beigās aiz skatuves. zilas debesis, daudz līksmi cilvēki, grupa spēlē. pink floyd, manējie. tūlīt piecelšos un iešu spēlēt. mūzika ir tik dzīva, tik blakus. tad tas pāriet. pieceļos, baudu skatu pa logu, saule drīz rietēs. tik skaisti. saprotu, ka runājot stostos un drusku sabīstos, ka varbūt nepāries. pārgāja gan.
pēdējais piedzīvojums atstāja pamatīgu iespaidu. ne aprakstāmu, vienkārši sajūtu.
dzīve ir skaista :)
|
|
04:50 pm
[Link] |
s.d.
salvija mani nebeidz pārsteigt ar to, ka katru reizi tā ir savādāka. vēljoprojām neesmu ticis tālāk par trešo līmeni (http://www.salvia-divinorum.com/salvia-faq-basics.html), bet arī īpaši necenšos. devas lietoju mazas, ap 250-300 mg parastu lapu. iespējams rītvakar uztaisīšu kārtīgāku piegājienu, varbūt arī ne. katrā ziņā ir trīs eksperimenti, ko gribu pamēģināt kopā ar s.d.
1) sarkanais fotolaboratorijas lukturis
2) dreammachine (http://en.wikipedia.org/wiki/Dreamachine)
3) coph nia - the hall of truth, kas mani pati par sevi iemet diezgan sireālā sajūtā. (http://youtube.com/watch?v=CUNie7d_IEU)
un vispār ir vēl divas sastapšanās ar s.d notikušas, tikai slinkums klabināt.
|
|
10:24 am
[Link] |
salvija d. ~0.25gr parastu lapu.
šorīt sastapos ar salviju. manas aizdomas, ka esmu jūtīgs pret substancēm apstiprinājās. lai nu kā lūk mana pieredze.
sejā pūta spirgts vējš un man nācās piesegt pīpi, lai tas neizpūstu vieglās lapas. aizdedzināju, vilku, turēju, pūtu, nosvīdu. sajūta bija tāda, itkā atrastos pirtī. pamanījos vēlreiz izpildīt pīpēšanu un tad sapratu, ka sākas.
pasaulei strauji sāka mainīties dziļums un tā sāka pulsēt. krāsas kļuva nedaudz spilgtākas. šinī brīdī sapratu, cik īstenībā maz mēs varam paļauties uz savām maņām. iegāju istabā, atgūlos. pasaule pulsēja diezgan pamatīgi. sajūta bija, itkā es atrastos želejas klucī, kurš tiek saspiests un izstiepts atkarībā no manas ieelpas (izstiepts) vai izelpas (saspiests). aizverot acis piedāvājumā bija ģeometriskas figūras, kas lieliski ilustrēja, kā tieši pulsē redze, bet sākās neliela problēma - ķermenis nolēma, ka viņam ir apnicis nodarboties ar elpošanu un man nācās katru ieelpu veikt pašam - tas ir aptuveni tā, itkā katru reizi, kad gribas ieelpot būtu jāsasit plaukstas. par laimi nenācās nodarboties ar atsevišķiem muskuļiem šij nodarbei. klusiņām nedaudz pasmēju par to, cik ķermenis un galva ir apjukusi, par to, kas notiek, kautgan domāšana bija ļoti normāla un jēdzīga visu laiku. vismaz cik pievērsu tai uzmanību. visu laiku sapratu, kāpēc man ir tā, to, ka tas drīz beigsies, un varēju ar prātu domāt un pievērst uzmanību dažādiem pasākuma aspektiem un cēloņsekām.
kad visi manāmie efekti bija beigušies, drošības pēc pagulēju vēl piecas minūtes un sāku taisīties uz darbu. koordinācija strādāja normāli, acis piesarkušas nebija, seja nedaudz piesarkusi, itkā tiko būtu izkāpis no karstas dušas, ļoti labs noskaņojums un vispārēja viegluma un prieka sajūta.
izejot laukā sapratu, ka dažādas sajūtas ir pastiprinātas - ļoti izteikti dzirdēju putnus, saodu smaržas, redzēju koku lapas. autobusā baudīju mākoņus zilajās debesīs, domas klīda kautkur nenoteikti un ne par ko konkrēti. iekšējais vāvuļotājs bija pieklusis un beigu beigās esmu šeit darbā - labā omā, spējīgs labi koncentrēties, un labi atpūties.
negatīvie efekti, ko pieredzēju:
svīšana
ciršana kaklā
sajūta itkā mutē gruzdētu pelnutrauks, tā vairāk kā stundas laikā vēl nav pārgājusi, taču lieliski nomācama ar jebko, kam ir garša - kokakola, pīrādziņi.
man šķiet, ka salvija d. tomēr nav piemērota tiem, kas meklē meditāciju. pārāk daudz visādu sajūtu, kas novērš uzmanību.
|
|
05:36 pm
[Link] | man šķiet, ka cilvēkiem nerūp citi cilvēki līdz tam brīdim, kad tie sāk kautkā interferēt ar viņu dzīvi. pilnīgi un galīgi nerūp.
kad līdz šitam aizdomajos, sapratu, ka dzīvot ir kļuvis nedaudz vieglāk - nedaudz mazāk saaistību ar apkārtējo pasauli. nedaudz vairak brīvības.
salvija d. ir gatava ceļam pie manis. gaidu, gaidu.
|
|
01:37 pm
[Link] | un ja jums liekas, ka es īstenībā esmu cita cibiņa alter ego, tā arī ir. manu pamatcibu lasa diezgan daudzi man pazīstami cilvēki, taja skaitā vecāki, un man ne sevišķi gribētos sastapties ar viņu apsvērumiem par mani, to, ko es domāju, vai ko man vajadzetu vai nevajadzētu darīt.
tikmēr mierīgi prātīgi gatavošos tam, ko man varētu izstāstīt salvija d.
|
01:34 pm
[Link] |
vakar
Vakar dzerot alu (trešais kauss bija pusē) sāku halucinēt.
Kautgan pie bāra letes biju viens, dzirdēju un arī sajutu ar rokam, kuras tobrīd bija atbalstītas pret leti, kā kāds noliek kausu. pēctam paskatījos uz savām rokām un secināju, ka esmu kautkādā veidā nolaistījis tās ar alu. Paņēmu salveti un noslaucīju, taču salvete palika sausa. tad arī sapratu, ka halucinēju.
vairāk nekas īpašs neatgadījās.
|
01:32 pm
[Link] | Atmiņas ir viss, kas mums īstenībā ir. Šeit būs manas atmiņas un meklējumi.
Visticamākais, naivas lietas, muļķīgas atziņas un domas, bet redzēsim, kur tas mani novedīs.
|
|