nedēļas nogalē sajutos kā lūzeris no Seksa un Lielpilsētas, kas stāv rindā, lai tiktu iekšā tā dēvētajā Kojotā, kamēr daiļava iešķiebj apsargam pie auss savu mobilo un iekšā ielaiž ne tikai viņu, bet vēl četrus ļaužus. btw, ar affair mēs reiz bijām uzkāpuši uz Kojota sliekšņa - iemetām aci, brīdi paklausījāmies muzikālo noformējumu, lai saprastu, ka tur vakara turpinājumu nepavadīsim. arī šoreiz mūzika nebija daudz labāka. kaut kas ausij un kājām tīkams atskanēja vien pavisam uz rīta pusi, kad dīdžejs laikam nodomāja, ka visi ir tādā pālī, ka var uzspēlēt arī kaut ko, kas pašam patīk. publika jau nu arī bija diezgan ģeniāla - nav brīnums, ka esinja tik ātri notinās. dažs pāvs tiešām tā vien uzprasījās. arī meitenes, kas vakara gaitā uz letes dejoja, nebija tādas, lai būtu vēlme uz viņām skatīties ilgāk par acu uzmetienu. kaut kā tā..