Draugi

No Ojāra Vācieša atmiņām:
“Reiz Vidzemes autobusā viņam blakus sēdējusi lauku sieva un viņu pētījusi. Beidzot neiztur un saka: “Jaunais cilvēk, jūs gan izskatieties dikti līdzīgs Ojāram Vācietim!” Es no sirds atbildu: “Tiešām, daudzi man tā saka…” Tante atviegloti nopūtās: “Labi gan, mīļais, ka jūs tas neesat, nav jau ar nekāda prieka būt…”
http://amigos.lv/ru/blogs?id=423374

Šodien adresēju Gizmo diezgan garu runu, kurā apspriedu mūsu attiecību paradoksalitāti. Es teicu apmēram tā: "Cienījamais kaķi! Kā tas nākas, ka mana drausmīgā reputācija ir izplatījusies tuvu un tālu, tikai tu par to nekā nezini? Tu nezini, ka esmu ļauna, cietsirdīga, sadistiska, nodevīga, melīga briesmone? Cik bīstama un nekrietna es esmu? Cik garīgi nelīdzsvarota? Noteikti bija vēl kaut kas, ko es aizmirsu. Jo ja tu to visu zinātu, tu manas pavēles izpildītu drusku ātrāk. Vai, pareizāk sakot, tu vispār izpildītu vismaz kādas manas pavēles, teiksim, atbrīvotu manu krēslu."
Bet viņš par to nekā nezin, lai gan dzīvo ar mani dienu un nakti gadiem ilgi.

Saksa video par dzimuma maiņas ļaunumu beidzot nonācis īstajā vietā - "Latvija Pirmajā vietā" Youtube kontā.

Video rullītis ar Valijevu, kas priekšnesumu noslēdz, gandrīz uzkrītot uz galvas vienam no tiesnešiem. Beidzamajā mirklī viņa pieķeras pie galda, nostabilizējas un mēģina savaldzināt tiesnesi un skatītājus ar žilbinošu, koķetu smaidu. Starp sajūsminārajiem komentāru desmitiem "ai, kakaja milaja", "Kami lucšaja" un "kakaja lapochka" kā svaiga gaisa malks "opatj pod dopingom katajetsa?"

Pēc visiem 100 un 1 dalmāciešiem, piedodiet, darbiem, tāda tume galvā, ka kosmētiku no acīm notīrīju ar sejas toniku. Pirmo reizi dzīvē! Toniks gan man it kā bez spirta, bet acis tāpat izteiksmīgi sarkanas.