"tumsā pie ugunskura klausīties stāstus" pēdējā iterācija, man šķiet, ir diapozitīvu skatīšanās un stāsti, kas pavada katru attēlu. cits nekas nestāv līdzi.

Aizvakardienas soundčeka laikā ar Paulu, tukšā zālē sēdēdami, klausījāmies, kā Rubenis, uz Nacionālā teātra zelta fona, spēlē episku solo, nospriedām, ka esam kaut ko izdarījuši Latvijas kultūrā.

Nāciet uz koncertu: skan Šverns, ir Brauns, ir vairākas manas dziesmas, tai skaitā trīs jaunas (viena no tām tapa tāpēc, EŠ aizliedza spēlēt vienu savējo).

Un Laurai Siliņai ir superskaists tembrs.