"Īstenībā man pretīgi ir tieši tas, ka vakar vakarā esmu bijis tik cildens. Divdesmit gadu vecumā es piedzēros un pēc tam klāstīju, ka esmu līdzīgs Dekartam. Es ļoti skaidri jutu, ka piepūšos aiz heroisma, es ļāvos tam, man tas patika. Pēc tam otrā rītā man bija tik nelabi, it kā es būtu pamodies pievemtā gultā. Es nevemju, kad piedzeros, bet tas tomēr būtu labāk. Vakar es nevarēju aizbildināties pat ar dzērumu. Es jūsminājos kā pēdējais muļķis. Man vajadzēja notīrīties ar abstraktām domām, kas ir caurspīdīgas kā ūdens."

Sartrs/Nelabums/P.64