Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi

• Laydownndie
• 2.9.09 13:05
• Brīžos, kad ārpuse un iekšpuse man saka: "saudzē sevi!", es sevi nīstu visvairāk. Es gribu sevi pārdot verdzībā. Es gribu sevi nojāt, izļurkāt, salauzt un nomest nomiršanai. Es saku - kapā paspēšu. Jēzus nolaiž acis un ir skumjš par mani, un es saku - Jēzu, ej dirst.
  
  Kad mani žēlo, es sevi ienīstu. Kad mani slavē, man ir bail. Kad mani apskauj, man ir dusmas.
  
  Es vēl neesmu ellē, jo es esmu dzīva un peldos Dieva mīlestībā. Bet kad es nomiršu, man ļoti žel, bet es nonākšu ellē.
  
  Nezinu no kurienes manī tāda absolūtā nulle. Varbūt šodien. Varbūt mūžam. Nulle atbildes nedod, nezinu neko.
• 3 rakstair doma

• trouble
• 3.6.09 12:13
• man liekas vinam nav juutu. varbut ir. bet es neka par to nezinu.
  man nav pargajis rugtums no pedejas reizes, kad uz mani ne taa paskatiijaas :)
  es gribu vinu nolikt tur atpakalj tur uz vienaldziibas skalas, kur vins bija saakumaa
  un man zhel izpostit to kas ir no vienas puses
  no otras puses - bljaaa kaa sirds saap, nevaru shito izturet.
  to ir stulbi meginat izrunat vai jautat, bet no nezinjas man ir slikti.
  gribu aizbegt
• 0 rakstair doma

• haltūra un darbofīlija
• 2.6.09 17:21
• viņš sācis acīmredzami haltūrēt.
  weeeh.. darbaholisms un taa auglji bija viens no musu magijas ingredientiem, sodien man nolaizhas viss kas var nolaisties
  
  ja es vinju necienu, tad es vinju negribu.
• 0 rakstair doma

• galvā eļļa ūdens cukurs sāls
• 2.6.09 11:53
• Hello, beidzot iestājies totāls jūtu sajukums. man apnika vina detached neizprotamaa kluseeshana, es eju staigaties un just citur. ..maajaa... Maajaa mani joprojam kaitina disrespect pret manaam divaam atkariibaam: darbu un miegu. Bet ne stradat ne gulet man isti citur nav kur. ...darbaa... Varetu darbaa, protams, bet tur ir tas tur, kas dziivo citaa realitaatee un lauzh man sirdij rokas aaraa.
  Piektdien mani sagaida emocionaalaa trauma, ar kuru pietiks atkal gadiem diviem. Un tas mani jau sheit uz vietas un tagad pataisa nervozu un kashkiigu.
  Nereāls bardaks galvā, tāpēc trakoju kaa aizdedzināts velns, reageju neadekvati un bēgu no sarunām.
• 0 rakstair doma

• tā gadās
• 29.5.09 17:10
• tu vari būt mega chefs un gatavot jumtu raujošu ēst, tu vari būt neaprakstāmi skaista.. un dažreiz brīnum jauka un saprotoša (droši vien), dzemdēt viņam dēlu.. un tā tālāk.., tas nedod neko, kad viņš izdomā gulēt ar citu.
  Ne tāpēc ka kaut kas ne tā, nezinu, mazums, ...viņam vienkārši patīk daudzi cilvēki. nu un gulēt ar dažiem no tiem. Ar tādiem, kas ne sūda nemāk gatavot, tādiem, kas nav diezko skaisti, tādiem, kas nedzemdēs viņam neko un negaida viņu nekur un dzīvo pirmatnējā haosā...
  Un labākais, I MEAN IT, labākais, ko tu ar to vari izdarī ir NEZINāt par to.
  I MEAN IT. I've seen it happening.
  
  tas ir šausmīgi, bet tā tiešam ir. Nav tādas nozīmes, kā mēs esam iztēlojušies un kā mums māca. Viss var kļūt sāpīgs un šausmīgs jau rīt, un tavas blondās cirtas vai karstais plovs vai maigās rokas..vai pakaļa, vai bērns to nevarēs ietekmēt. Bet tāpēc tas nav mazāk svarīgs. Bet mēs pārāk gribam, lai viena lieta ietekmē citas- bet tas tā nestrādā/
  
  tā gadās.
• 0 rakstair doma

• Blūzs
• 27.5.09 01:37
• tikko atklaaju, ka vajag laut sev paskumt, kad ir vajadziba. Vienkarshi apsesties un 5 min 10 min LAUT sev paskumt. Paskumt par vakardienas bezjedzigo sarunu, paskumt par sodienas bezjedzigo klusumu, paskumt par obidaam un netaisniibaam, paskumt un laut sev pabaidities no tik sen gaiditas tikshanaas pec 2 nedeljam, kas bus noteikti apmeram satricinoshakais, kas ar mani pedeja gada laiaka noticis, paskumt par klusumu, kas pekshni iestaajaas jo es gribeju iet gulet un izsledzu visu aaraa.
  
  Es visu dienu katru dienu turos, turos turos. Es aizliedzu sev skumt par musu stulbajam sarunam, jo es negribu nevienu apgrutinat ar savam skumjam un negribu lai kads redz, ka man tas kaut ko nozime un vel trakak - nesaprot manu skumshanu, es aizliedzu sev skumt par obidaam, jo obida gan jau taa nebij domata, es aizliedzu sev baidities, jo visam tachu janotiek ideali un es esmu mazs drosmigs cinitaajs, un aizliedzu sev skumt par klusumu, jo man itkaa butu jaiet ar steigu guleet, tas it ka butu tachu baigi pareizi. Un ta es aizliedzu aizliedzu aizliedzu, sirds applust un neelpo. Man nav neviena kam to teikt, kas visu zin (c) un tik gruti ir dzivot ar tadu smagu smagu sirdi.
  
  es pasedeju, paskumu, un viss vairs neizskataas tik slikti. varbut, bet tikai varbut, es sonakt mazliet paraudashu. un mazliet skumji, ka neviens visaa pasaulee nezinaas, kaapeec.
• 1 rakstair doma

• zilpeleeks
• 23.5.09 18:39
• sodien man diena, kad negribas neko labu. GRIbas SLIKtu. Viss pieriebies, telefonu aizmetu aiz divana, turpat butu vieta datoram, skaipam, epastam. Bljaujosham kakim. Es uzliku vispatikamako muziku, kas man ir, no patikamas muzikas sodien man gribas sliktu vel vairak. Majas nav neka tada ko es gribetu est, ir tikai kaut kada man nepiederosha vodka un tas tur kantainajaa pudelee. man ir auksta kafija, man sap viena potite un kaut kadas veel vietas, jo es braucu uz pagiram ar velosipedu. man nav pepša man nav sulas. cukurs. peleka gaisma apeed pusi istabas.
  Fantastiska dziesma skan, un man gribas sliktu. Uz tadu vot fantastisko dziesmu fona es sodien esmu orks, esmu trollis. Un dazhreiz man liekas, ka es attopos nepazistamaa vietaa, kaut ari esmu maajaas.
  Tados brizhos gribas pilnigi vienalga kadu cilveku, kam nav speka, un parverst manu slikta gribeshanu deriigaa speekaa un atdot to kadam citam. Pilnigi idiotisks, daasns noskanojums. es gribu sevi izjaukt daljaas un atdot kadam. visu parejo man gribas sliktu
• Mūzika: Erykah Badu
• 0 rakstair doma

• Sviests
• 17.5.09 02:19
• Pārgāja pēc divām glāzēm vīna.
  
  Vai varētu tā būt, ka pēc divām glāzēm vīna es mīlu tikai sevi.. jā. Tā ir gan. Pārējā laikā visus izņemot sevi! :D
  Tags: blowjob
• 0 rakstair doma

• daudzsirdība
• 16.5.09 17:48
• it ka pietrūkst viņa, varbūt tāpēc, ka visu nedēļu pietrūka, jo parasti jau sestdienās man vienalga. Pateikšu šo skaļi - un pāries. Pāries tak.
• 0 rakstair doma

• Taurenis mauka
• 7.1.09 14:29
• es atceros sevi nolaižamies uz zemes, zem zemes, ellē ratā, brīnīšķīgā un sasodīti dargā viesnīcā, ar akcentu, ar televizoru, vienu, agraa riitaa, baalu, kluseejoshu un izbiedetu, uz gultas malas un spogulii, kad pa durviim pati sev par izbrīnu iegrabinaajaas uzkopeeja, vardu sakot, scenaarijaa, kas no arpuses ir nozhelojams, skumjsh, leets un nicinaams, bet iekshaa manii tajaa dienaa sabruka viss, manī bruka jūgendstila kvartāli, manī šķīda porcelāna sunīši un tirkšķēja zīda rītakleitas, zem brūkošu istabu un kambaru svara kraukšķēja osiņas un pērļu maliņas un dārdēja pret lakotām bufetēm rūpīgi ierāmētas eļļas gleznas ar mierīgiem mežiem, smaidīgām jaunavām un baložiem un pujenēm. Asinjaino sviitru, ko atstaaja mana fakin sabradaataa sirds no sveshajaam, baalajaam viesniicas durviim liidz kaadai no miljons lidmashiinaam jau toriit pat aizskaloja slapjaa kustiigaa migla un sabradaaja sausos putekljos miljoni gaajeeju, koferu ritenju, griidu mazgaajamo mashiinu. Ja vertiba bija sirdii, tad taa izpleeneeja sveshaa vietaa, sveshaa gaisaa, atstaajot man sveshu mani. Es it kaa atgriezos un dziivoju, bet varbut tas ir kaa filmaa, kuras beigaas es konstateeshu, ka manis nemaz nav.
  
  Un to nezin neviens, un to kopēja un dzēsa gadījumi pēc tam, tas ir kaut kas tik mans, tik miris, tik mirushaa manii, ka varbut pat - tas nekad nav bijis. Kaa drudzha murgu es to izmazgaaju, izžāvēju, izgludināju, izpurinaaju un salociiju apaļstūrainā baķēnā, izgāju savā neesošajā dārzā, mīkstā melnā zemē izraku apaļstūrainu bedrīti, ieguldīju to tur, apraku un pa virsu iestādīju samtenes. Šad un tad atceros to vietu un drusku paraudu.
  
  
  
  ...viesnīca. Tāda divdomīga, tāda pagaidu vieta, tik pagaidu, ka arī viesnīcas varbūt nemaz nav. Es tik briesmīgi mīlu viesnīcas. Nu kāpēc es vienmēr mīlu līdz asarām kaut ko, kas vispār neeksistē.
• 0 rakstair doma

• memories, they mar my mind
• 25.6.08 02:57
• i am so under your spell, i will
  just sit here and look at the mountain and the continent that does not yet fit in my head
  deep inside and all through me you are somehow so in what i feel and think and where i was and where i will be, that if one would look down from above at the print, pattern, at the patch of my life - your presence could be seen there
  and me being a pixel at a time in this, i do what i do now - i awe at the continent-size importance and magic of it
• 0 rakstair doma

• tā nav priekšējā mašīna, kas ripo, ripojam mēs.
• 20.4.06 17:58
• bremzē!
  es sevi lūdzu uz ceļiem lienot rāpojot es sevi lūdzu asarām graužot nagiem knakstot lūpām drebot es sevi lūdzu nokaut to mednieku sevī ieraudzīt to medījumu es sevi lūdzu nemocīt mani es sevi lūdzu neiet šo ceļu taisni kailā gaisā augstā virs cietas zemes es sevi lūdzu - netici sev
  mīļais prāts.. mīļais saprāts.. kur tu esi un vai tu būsi tas kas lips uz brūcēm un dzesēs sāpes
  kura kāja man slīd kāpēc
  galvu atpakaļ acīm ciet pie savas dzīves stūres
• 0 rakstair doma

• Labrīiiiiit kāa tu juuuuuuuutiiies - Jūtos es nekaaaaaaaa
• 22.3.06 12:09
• viss pofig viss apnicis, neko negribas, tikai tikt no sevis valjaa, sajuuta, ka viss ir viena liela pakula, kas saberzusies murskulii, kuru nav iespejams atrisinaat. turklat ja paskataas uz to pakulu vina sastaav no nekaa. nekaa nav ne manii iekshaa ne aaraa ne pakulaa ne naakotnee ne tagadnee ne pagaatnee, man gribas visu izslegt ka televizoru tipa nekas nav bijis un nebuus, jo liekas tads teatris vien ir, kuljos kuljos pa tukshumu nu prieksh kam
  tas ko es itka saprotu ir tas ka es daudz ko nesaprotu un tukshums tukshums, saprotu, ka pamataa vienalga kaa justies jo taapat viss viens tukshums. sanaak ka juutos it kaa slikti it kaa bezjeegaa no otras puses kaada starpiiba, vienalga kaa justies, nav starpiibas kaa juutas kosmonauts kas notruucis no kugja un planee tukshumaa.
  un man naak smiekli par sevi, ka es izsaktos tik labi un prieciigi un smaidu telefona klausulee sveshaam balsiim un taa vien liekas ka mani kaut kas interesee
• 0 rakstair doma

• pain.angel.love
• 21.3.06 13:43
• Nu kam lai es pasūdzos, kam lai raudu uz pleca par savu stulbumu. Es esmu kā mednieks nelegālās medībās, nelegālā purvā. Es gribu izķert slepeno, aizsargājamo vardi, izraut viņu no purva ar varu, ienirt purvā pati. Līdz ausīm, ar visu sevi. Un slīkt. Jā, jau slīkstu, slīkstu tur, kur vardes nemaz nav. Varde peld savā vardes ezerā, es slīkstu nelegālā purvā, rozā nirstambrilles spiež reibstošo galvu. Man karte ir nepareiza un varde - pārāk gudra.
• Garastāvoklis:: broken
• 0 rakstair doma

• ciku caku cauraa Cata
• 24.10.05 13:23
• Attieksme podaa
  Intimajaa zonaa kodiens
  Sestdienaa arii kodiens
  Punkts. Zem acs
• 0 rakstair doma