2. Septembris 2009

• Laydownndie
• 2.9.09 13:05
• Brīžos, kad ārpuse un iekšpuse man saka: "saudzē sevi!", es sevi nīstu visvairāk. Es gribu sevi pārdot verdzībā. Es gribu sevi nojāt, izļurkāt, salauzt un nomest nomiršanai. Es saku - kapā paspēšu. Jēzus nolaiž acis un ir skumjš par mani, un es saku - Jēzu, ej dirst.
  
  Kad mani žēlo, es sevi ienīstu. Kad mani slavē, man ir bail. Kad mani apskauj, man ir dusmas.
  
  Es vēl neesmu ellē, jo es esmu dzīva un peldos Dieva mīlestībā. Bet kad es nomiršu, man ļoti žel, bet es nonākšu ellē.
  
  Nezinu no kurienes manī tāda absolūtā nulle. Varbūt šodien. Varbūt mūžam. Nulle atbildes nedod, nezinu neko.
• 3 rakstair doma