kino...
aizvien tā ir izklaide... un reti, kad kino liek domāt... aizvien tas ir veids kā atslēgties un stulbi blenzt ekrānā.... viegli ir vērot citu problēmas un likstas no malas.... parasti tā aizmirst par savām.... ir kino kas liek aizdomāties, ka liek domāt un just līdz.... pat ne just līdz, dzīvot līdz.... un pat beidzoties kino, aizvien būt emocij varā.... kino... bezjēdzīgākaias ko būtībā ir radījusi civilizācija... kāda gan ir kino sūtība...??? vēstīt... tam taču ir domāta vēstītājfolklora... vienkārši nepatīk, ka kino nelaiž mani vaļā pat pēc tā beigām... esmu vēl tā varā... nespēju neraudāt... tā meitene nebija pelnījusi tādu dzīvi... aizvien vēl sāp sirds, kaut arī tas bija tikai kino... cilvēki nav pelnījuši šādu pasauli...
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |