sēžu tumšā istabā.. ēdu vakariņas..dzeru vīnu.. joprojām viens.. un esmu izdomājis, ka tā varbūt pat ir labāk..

I love mankind, it's people I can't stand

viss jaunais ir labi aizmirst vecais..?? vai to pašu var attiecināt uz attiecībām? kaut arī lielākā daļa no mums apgalvo, ka mums nav noteikts ideāls ko meklējam pretējā dzimumā, bet bieži mēs sevi pieķeram, prātojot un salīdzinot, visas savas attiecības.. citam biežāk, citam retāk, bet kopsaucējs visur tiek atrasts.. manā gadījumā viss tiek salīdzināts ar vienu konkrētu ivdivīdi(ja varu viņu tā saukt).. es pat to nedaru speciāli, bet tas notiek automātiski, gandrīz kā tāds aizsargmehānisms, kas izšķiro derīgo no nederīgā.. bet no tā rodas vairāki jautājumu-kāpēc tas tā notiek? cik veselīgi tas ir? vienmēr šo meiteni savās acīs esmu turējis kā ideālu un tgd tas atmaksājas? neesmu ar viņu runājis jau vairāk kā pusotru gadu, bet viņas ietekme uz mani ir pietiekoši liela, lai es atteiktos no jaunām attiecībām, jo tajās neredzu to, kas man vajadzīgs.. kas jādara šādā situācijā? vai var teikt, ka vēljoprojām neesmu pāri šīm attiecībām? ja iekšā mīt šī sajūta, vai var apgalvot, ka viņa priekš manis ir īstā un vienīgā??(zinu, ka skan jēli :d) esmu nonācis pie sava veida Y veida krustojuma kur man paverāss divas iespējas.. A) mēģināt vērt jaunas durvis un dzīvot kā pienākas B) iet atpakaļ un labot savas jaunībā pieļautās kļūdas.. zinu, ka visi vienmēr saka, ka iet atpakaļ ir idiotisms, bet..

humanity is overrated

svētdiena. 9.oktobris. 1:17. pirmais ieraksts manā dienasgrāmatā. dzeru kolu un prātoju par bezgalīgajām cilvēku stulbuma robežām, kas mani ir arī novedušas līdz šādam stāvoklim..

tāda sajūta ka šobrīd labprātāk gatavotos pč skudru skaitīšanā, nevis atcerēties tos visus s*dus kas ar mani ir noticis pēdējo 6mēnešu laikā..

šajā laikā esmu sapratis pāris tīri svarīgas lietas..
1) noteikti, un es atkārtoju, noteikti, nevajag strādāt darbā kur ir daudz saskarsmes ar klientu, ja ir tik slikta psiholoģiskā noturība kā man.. :D
2) everybody lies
3) tas ticējums, ka vīrieši ir cūkas.. būtu jāmaina..
4) jo vairāk kāds piesaista, jo lielāka ir vilšanās..

izrādās, ka man galvā vairāk nekas uz doto brīdi nespēj iešauties jo tas jau tā ir pilns ar visādām muļķībām ko man piedāvā lieliskākā mācību iestāde(varat paši tikai minēt kas tā ir- apes novada tīnūžu pamatskola tā noteikti nav)

vienkāršāk sakot.. esmu nonācis pie secinājuma, ja gribi, lai kkas mainās.. nevar sēdēt ar xbox pulti rokās un cerēt ka dzīve mainīsies kā fizikas pasniedzēja parūkas sakārtojums.. viss jāņem paša rokās un jāsāk kkas darīt..


p.s. gramatika tika speciāli neievērota..