vecie pieraksti..

neliels gabals no maniem agrīnajiem pierakstiem.. īstais datējums šim varētu būt 2010.g.

es kādu esmu saticis.. kādu kura spēj manī radīt tādas sajūtas par kuru eksistenci es nemaz nenojautu..
tas viss notika netīšām.. tas nebija plānots un es to nemeklēju.. bet tas bija perfekti.. viņa runāja, tad runāju es un pēc 15min sarunas es sapratu, ka es varētu pavadīt visu atlikušo dienu šajā sarunā.. un vēderā dīvainā sajūta liecināja tikai par to, ka viņa varētu būt TĀ..
viņa padara mani traku un liek smaidīt ar pretīgi plašu smaidu, kamēr vien esmu ar viņu.. retu reizi, bet kopā ar kādu es nervozēju un tajā pašā laikā jūtos pilnībā komfortabli.. beidzot ir tā, ka nevar iemigt, jo realitāte ir beidzot labāka par sapņiem..
tās ir labās ziņas..

sliktās ir tās, ka mēs iespējams nekad nevarētu būt kopā un tas mani nāvīgi biedē.. šī sasodītā pasaule ir ļauna un nežēlīga.. tā sagremo un izmet, un ja tu neturi acis vaļā tu vari palaist garām īsto momentu.. momentu, kas varēja visu mainīt..

varbūt visam ir jādod laiks.. laika īstā nozīme ir tajā, ka viss nevar notikt uzreiz.. tāda ir realitāti un ar to ir jāsadzīvo, bet kāds gudrs cilvēks reiz teica, ka realitāte gandrīz vienmēr ir nepareiza..

bet ko tad es pie velna saprotu.. es esmu tikai līdz ausīm samīlējies..