Plnīgi negaidīti, bet ārkārtīgi jauki pavadīta diena - sākot ar brutālu pamodināšanu pusdesmitos un beidzot ar nakšņošanu Pārdaugavā. Pa vidam - trips pa Salaspili, Ķegumu, Lielvārdi, Madlienu, Ķeipeni, Suntažiem, Ogri un vēl velns vien zina kurieni. Redzēts Salaspils memoriāls (starp citu pirmo reizi mūžā), pagrieziens uz Berlīnes krustojumu, Glāzšķūņi (jā, jā, tie paši, no kurienes rūķīši) un vēl velns vien zina kas. Pirmo reizi šogad izšūpojos. Sasildījos saulē un nosalu. Sasmējos un nesadzēros. Formālais iemesls - Rallijs Kollis 2005 (nē, tas nav sporta pasākums, lai gan uzvarētāji balvas beigās saņēma). Jā, fantastiska diena.

Taču otrdienas naktī piemetusies vientulība par spīti visam atsakās pazust. Nekļūst spēcīgāka, taču izgaist arī negrasās. Kļūst akūtāka, un iespējams, ka arī pamatotāka, nezinu, varbūt. Kaut gan kāds gan vientulībai būtu vajadzīgs pamatojums...

Ja poterjal svjazj s mirom kotorovo njet...