Pagātne atgriezās pie manis ne lūgta, ne gaidīta, pie tam biedējoši reāla. Biju veiksmīgi par viņu aizmirsis. Bet nē. Viņa atgriezās, uz mirklīti, lai atgādinātu, ka par visu ir jāmaksā sava cena, ir jānes atbildība, arī par visām aiz muļķības, nezināšanas vai vieglprātības izdarītajām lietām. Un no šīs atbildības nevar aizbēgt vai izvairīties. Noilgums šajā lietā nepastāv. Pieņemsim, ka tas bija brīdinājums, vai laicīgs atgādinājums.