Trakoti jauks man ceļš uz jauno darbu, jau trešo nedēļu neapnīk. Pāri Zemitānu tiltam (nevis pilnā garumā, bet no kāpnītēm līdz kāpnītēm), cauri Dominai, cauri VEFa teritorijai... Ir ok. Precīzi 20 minūtes, kuru laikā var nopīpēt divas cigaretes, pamosties, izvēdināt galvu, viskautko izdomāt, paskatīties uz laisko rīta rosību Dominā... Un pēc tam vakarā atpakaļ - tad Dominā ir daudz glīšu meitiešu, bērneļi šūpojas sliežu malā augošā koka zarā iekārtā virvē, un uz sliedām stāv platformas ar dīvainām oranžām ierīcēm, uz kurām ir rakstīts "S gorki nje katjitj".

Un nemaz nemēģiniet mani pierunāt iegādāties divriteni. Tad būšu nevis izstaigājies un atpūtinājis prātu, bet nokarsis, iesvīdis un izslāpis. Tad man laiskai paprātuļošanai atliks uz pusi mazāk minūšu, pie tam es to laikā ne par ko citu, kā par to, ka tik mani nenotriec kāds psihs autovadītājs, padomāt nespēšu. Tad es neredzēšu glītos meitiešus Dominā. Nē, nē. To man noteikti nevajag.