Baigā putra vispār ieviesusies. Pirmkārt jau ar darbiem - piedāvājumu un/vai iespēju (tiesa, visai nekonkrētu) vairāk, kā vienam cilvēkam iespējams piekrist. No vienas puses jau labi, no otras - kā izdarīt pareizās izvēles? Pēc loģikas vai pēc sirdsbalss? Laika, kā vienmēr, par maz. Labi, ka pa ceļam tās brīvdienas, kad pagūt izdarīt nepagūto.

Un jā, vakardienas tēze - pieradums ir spēcīgāks par faktiski dajebko. Scary, no vienas puses, no otras - kādā dirsā viss saietu, ja tas tā nebūtu. Tagad vēl tikai jāsaprot, kā tas īsti uz mani attiecas. Zināma nojausma ir. Drošības pēc gan vēl jāpagaida 4,5 gadi ;)