Part 1 - Adagio

Draugi mīļie, man ir radusies problēma, jauna un negaidīta. Proti, mani ir sākuši mulsināt cilvēki ar viedokļiem. Nē, es nerunāju, teiksim, par kādu man zināmu cilvēku, kas mēdz izteikt vistrakākos viedokļus, spriedumus un vēlmes vienkārši tāpat, tāpēc, ka tā jūtās. To es varu saprast. Man pat patīk. Es runāju par it kā gudriem un/vai inteliģentiem cilvēkiem, kuri izsaka kategoriskus spriedumus ar piesitienu "ir tā". Kā viņi to zina? Netieku gudrs. Un nav pat tā, ka tie vienmēr būtu negatīvi viedokļi par kādu jautājumu vai lietu - tie var būt pat no vistīrākās sirds izteikti padomi, ar domu palīdzēt draugam. No kurienes jūs, mīļie draugi, raujat tos savus viedokļus? Kas jūs motivē viņus izpaust skaļi? Nezinu, man tas viss šķiet kaut kā skumji un smieklīgi. Traģikomiski.

Part 2 - Allegretto

Ir trakoti jocīga sajūta stāvēt klases priekšā. Pie tāfeles, un stāstīt apmēram 20 dažādu vecumu skolniekiem par žurnālistiku internetā. Daži atklāti guļ, citi cītīgi pieraksta, vēl citi zīmē ķinķēziņus... Feedbacks gandrīz 0, līdz ar to neko nevar saprast, vai viņiem tas viss kaut cik interesē, jeb arī pilnīgi pie kājas. Galu galā - kā viņi mani uztver? Bet visumā - sajūta laba, man patika. Lai gan katru dienu to darīt es negribētu :)

Part 3 - Larghetto

Pēkšņi sagribējās pasēdēt pie manis ar grrr, vienkārši tāpat, pasēdēt, papļāpāt, ar kādām pāris pudelēm vīna.

Part 4 - Presto

Ziema, ziema, ej nu mājās
Velkt jau gailbiksītes kājās
Mauriņš zaļš

Part 5 - Andante

Skat. current music.
Ja ushol ot zakona, no tak i njedoshol do ljubvi.