Part 1 - Adagio
Draugi
mīļie, man ir radusies problēma, jauna un negaidīta. Proti, mani ir
sākuši mulsināt cilvēki ar viedokļiem. Nē, es nerunāju, teiksim, par
kādu man zināmu cilvēku, kas mēdz izteikt vistrakākos viedokļus,
spriedumus un vēlmes vienkārši tāpat, tāpēc, ka tā jūtās. To es varu
saprast. Man pat patīk. Es runāju par it kā gudriem un/vai
inteliģentiem cilvēkiem, kuri izsaka kategoriskus spriedumus ar
piesitienu "ir tā". Kā viņi to zina? Netieku gudrs. Un nav pat tā, ka
tie vienmēr būtu negatīvi viedokļi par kādu jautājumu vai lietu - tie
var būt pat no vistīrākās sirds izteikti padomi, ar domu palīdzēt
draugam. No kurienes jūs, mīļie draugi, raujat tos savus viedokļus? Kas
jūs motivē viņus izpaust skaļi? Nezinu, man tas viss šķiet kaut kā
skumji un smieklīgi. Traģikomiski.
Part 2 - Allegretto
Ir
trakoti jocīga sajūta stāvēt klases priekšā. Pie tāfeles, un stāstīt
apmēram 20 dažādu vecumu skolniekiem par žurnālistiku internetā. Daži
atklāti guļ, citi cītīgi pieraksta, vēl citi zīmē ķinķēziņus...
Feedbacks gandrīz 0, līdz ar to neko nevar saprast, vai viņiem tas viss
kaut cik interesē, jeb arī pilnīgi pie kājas. Galu galā - kā viņi mani
uztver? Bet visumā - sajūta laba, man patika. Lai gan katru dienu to
darīt es negribētu :)
Part 3 - Larghetto
Pēkšņi sagribējās pasēdēt pie manis ar
grrr, vienkārši tāpat, pasēdēt, papļāpāt, ar kādām pāris pudelēm vīna.
Part 4 - Presto
Ziema, ziema, ej nu mājās
Velkt jau gailbiksītes kājās
Mauriņš zaļš
Part 5 - Andante
Skat. current music.
Ja ushol ot zakona, no tak i njedoshol do ljubvi.