Izrādās, ka eksistē arī tāda zinātne, kā ludoloģija, proti, zinātne par spēlēm - apmēram tāpat, kā literatūras vai kino zinātne. Nevis kritika, bet tieši zinātne, kas tur pēta visas tās likumsakarības, kas iekš spēlēm ir, un visādus to elementus. Un pēc tam jau kritiķi, rakstot recenzijas, izmanto šos te, hmm, atklājumus.

Vispār jau sen bija laiks - tāda pat takš māksla vien ir tās spēles, kā kino un citi izklaides paveidi. Un ja jau tas ir mākslas paveids, tad ir jāpēta. Sāku domāt, ka varbūt jākļūst par pirmo Latvijas ludologu... pie reizes attīstīt pasaules zinātnisko domu, tā kā zinātne ir pavisam jauna... varbūt tiešām ir vērts padomāt par šādu karjeras attīstības virzienu.

Laba atziņa no tā visa - spēļu zinātne gaida savu Aristoteli, kas uzrakstīs teorētisko bāzi, un savu Šekspīru, kas revolucionarizēs šo mākslas žanru.

Resursi:

http://www.digra.org/
http://www.digiplay.org.uk/
http://ludology.org/
http://ludonauts.com/
http://terranova.blogs.com/
http://buzzcut.com/