Mums darbs kopistiski visiem sadāvināja piparkūkas (negaršīgas, kstaķi). Toties katram ar viņa vārdu virsū. Sanāk tāds kā pret sevi vērsts voodoo rituāls šo piparkūku apēst.
Bet nu mēs arī neesam ne microsoft ne logitech un vispār.
Un vēl mēs savā apakšnodaļā izspriedām (nu, tās Dažas Meitenes izsprieda), ka ņehuj vipendrīties un mest naudu sīkām savstarpējām oficiālajām dāvanām, bet vajag samesties un noziedot kaut kādai kārtējai invalīdu meitenītei. Tā arī izdarījām, līdz ar ko varu cerēt uz šķīstītavu, paradīzi, grēku piedošanu, vai kādus nu bonusus reliģija piešķir par labiem darbiem.