Stāvu trolejbusa pieturā, garām ļepato mazs panciņš, nu tā, uz aci gadi 10-12. Viss prikidā - rūtainas apspīlētas bikšelītes, melna jaciņa, pamatīgs irokēzs. Ierauga mani, pieļepato klāt, izvelk no kaut kurienes paštīto un vaicā smalkā balštelē: "Atvainojiet, vai uguni, lūdzu varētu palūgt?" Iedevu, par spīti manai tiepībai nedot cigaretes un uguņus mazajiem smerdeļiem. Viņš: "Paldies", un aizļepato tālāk. Nice. Gandrīz skaļi sasmējos.

Citi šīsdienas novērojumi: izrādās, ka vēl joprojām eksistē tādas lietas kā audiokasetes un disketes. Tiek pārdotas Preses Apvienības kioskos. Pirmās maksā 0,79 Ls, otrās 0,29 Ls. Matricu, starp citu, nav.

Un vēl - esmu kaut kur pamanījies atgūt savu cilvēcisko šarmu, un tagad vazājos apkārt kā tāda spoža saulīte, visus šarmējot. Skēri, eh? :)