Tāds nenoteikts stāvoklis. Tāds kā bezsvara. Sajūta kā slo-mo kadrā - kaudze ar visādām figņām ir pasviesta gaisā, un es vēroju, kā viņas visas lēnām piezemējas. Kura veiksmīgi, kura ne. Sajūta nav slikta, bet diezgan sirreāla gan.

Nāksies vien atzīties - esmu pilnīgi un galīgi pazaudējis jebkādu iedvesmu rakstīt. Pirmās pazīmes pielavījās jau kādu brītiņu atpakaļ, taču nupatās ir pilnīga klīnika. Gribās darīt pilnīgi jebko, tikai ne rakstīt. Katra zīme jāspiež laukā no sevis kā, ehm, labi, neieslīgšu salīdzinājumos, un viss uzrakstītais pēc tam šķiet tik blāvs un garlaicīgs. Dakter, dakter, kā tas ārstējas?

Mūzika: The Mighty Mighty Bosstones - Let's Face It