Nospēlēju savu radiošovu un konstatēju pēc tam, ka nepatika. Pirmkārt jau nepatīkami ir sēkt mikrofonā kā mirstošam jūras lauvam, balss tā arī neatnāca vaļā no aizsmakuma pat pēc 73 grādu Morgana un tējas. Un arī prāts tāds inerts, ne īsti ko prātīgu pateicu, ne muļķīģu un smieklīgu. Viens vienīgs bullšits. Pē, vienam vadīt radio tomēr ir diezgan nelāgi, un vispār - live skankotēkas ir kudiš labākas, nav vismaz jādomā ko ta nu vēl sagvelst, kad teikt ko īstenībā nemaz nav.

Bļin, un sukas scoreri arī skillu Hattrickā neceļ - jau otro nedēļu pēc kārtas vienīgais komandā, kas paceļ scoringu, ir kaut kāds ļevijs purns, ne trenējamais - pagājušajā nedēļā tas bija treneris, šoreiz mids (abi no disastrous un wretched). Vēl pēdējā mēneša laikā skoringu ir satrenējušies arī vēl viens mids un viens wingbacks. Nu kam tas der? Gribot negribot jāpukojas...

P.S. A moš vispār laiks ikgadējai pavasara depresijai? Visas pazīmes uz to velk...

Noskaņojums: pūcīgs