Esmu nonācis pie nepatīkama secinājumu, ka diemžēl vairs nevarēšu turpmāk atļauties nēsāt man sirdij ļoti mīļu, pelēku t-kreklu ar biedra Če attēlu. Iemesls - rūpes par veselību.

Paskaidroju - esmu novērojis, ka apmeklējot saviesīgus pasākumus ar šo te t-kreklu mugurā, mūždien sanāk piedzerties līdz absolūti komatozam stāvoklim. Lūk, darba pasākumā, kurā es kā reiz tiku pie šī te apģērba gabala, beigas nu nekādi neatceros, tajā skaitā to, kā un kur esmu licies uz dusu - spriežot pēc kolēģu smīniņiem no rīta, ne īsti tam piemērotā vietā. Piektdien atkal viesojos Kuldīgā, Zabadakā - nospēlēju skankotēku un čau - bildes vairs nav, a no rīta cilvēki stāsta, ka esot nesuši mani uz gultiņu.

It kā jau es esmu sasniedzis to cienījamo vecumu, kad par šādām alkoholisma izpausmēm cilvēks vairs īpaši neuztraucas un nekaunās - kas sadarīts sadarīts, ko tur daudz cepties pēc tam. Taču es kā visāda veida mērenības atbalstītājs tomēr uzskatu, ka šitā rīkoties tomēr nepiedienās - štrunts par to filmas zušanu, taču taciņu līdz guļasvietai katram sevi cienošam dzērājam tomēr vajadzētu spēt atrast pašam, nevis saļimt kur pagadās un apgrūtināt citus ar savas miesas pārvietošanu.

Secinājums - nāksies vien atteikties no augšminētā apģērba gabala valkāšanas, jo tā ietekme uz manu veselību ir gluži graujoša. Žēl, jo apģērbs ir tiešām tīkams sirdij. Taču veselība tomēr pirmajā vietā.