Skatoties current jezgu ap Ņūorleānu gribot negribot nākas kārtējo reizi pafilozofēt par mēdiju spēku apziņas veidošanā.

Būtībā jau nekā jauna un pārsteidzoša. Piekrītu, traģēdija. Gluži tāpat, kā 9/11. Bet tā kā šī traģēdija ir skārusi ASV, hype ir mežonīgs. Un turēsies, visdrīzāk, vēl vismaz pāris nedēļas. Tajā pat laikā kad plūdos iet bojā ņemerennijs kvantums Austrumāzijas iedzīvotāju, hype noturas labi ja dažas dienas. Un neviens īpaši neuztraucas par atbalstu un ziedošanu Sarkanajam Krustam. Pēdējā cunami laikā hype gan notutējās ilgāk, daļēji, iespējams, pateicoties tam, ka tas skāra tik daudz ārvalstu tūristu. Bet savādak - the usual picture. Ja kaut kas notiek Štatos, tad tā ir Traģēdija. Ja kas līdzīgs, kaut vai 10x iespaidīgāks, notiek kaut kur citur, tad tā ir kārtējā dabas katastrofa vai negadījums.

Kas rada šo pasaules skatu? Mēdiji, tajā skaitā internets un blogi. Vainot gan viņus ir grūti - darbs tāds. Skarta ir viņu zeme, nevis kaut kāda Ķīna. Ķīnā grūti ar blogiem, un arī AP un Reuters ir daudz ietekmīgāki kā Xinhua. Un mūsu pasaules skatījums negribot pielāgojas. Mūsu smadzenes tiek pārpludinātas ar informāciju, un līdz ar to šo notikumu uztver kā ko daudz nozīmīgāku kā notikumu, par kuru informācijas ir mazāk.

Rezultātā nonākam pie sakramentālā jautājuma - vai vispār ir iespējams noteikt, kas ir objektīvā realitāte?