Izrādās, ka Dzeltenie Pastnieki ir sākuši spelēt rokenrolu. Ielieciet viņus kādā alternatīvajā festivālā un viņi neko īpaši neatšķirsies no pārējiem - viegli sadzērušies, spēlē visnotaļ nesamēģināti, netīri un lažaini, toties ar baigo ugaru. Viens no retajiem koncertiem, kad netīrs izpildījums baudījumam netraucē itin nemaz. Īpašs prieks, ka pārsvarā tika spēlētas vecākās dziesmas - Čemodāns, Kāpēc tu mani negribi, Zaķusala, Brīnišķā zupa, Omāru kadriļa... preļesķ. Lielisks koncerts.

On related news: nedzert ar katru dienu kļūt aizvien foršāk un interesantāk. Vienīgais dīvaini, ka nelielas paģiras šorīt ir tāpat. Go figure. Laikam automātiska ķermeņa reakcija uz notusētu vakaru un pusgulētu nakti.