Oh, it's all so fucked up. Muguras smadzenes nemeloja, teikdamas, ka nevajag. Prāts ņēma virsroku. Nu neko, tas tā, dziļi personīgas pārdomas.

On the bright side:

1. Esmu savām mazajām tizlajām roķelēm sanaglojis Bauzlandē DJ būdu. Poh, ka ilgi, un ne tā, kā vajadzēu - mojo. Pie tam jautri, pie viena pārkāpu pāri vienam savam bubulim - no sākuma strādājām ar puisi kopā, pēc tam strādāju es viens, pēc tam es sāku komandēt puisieti - parasti ir netieku pāri otrajam etapam.

2. Staigāt pa Rīgu apkārt basām kājām ir ļoti ok, tikai diezgan uzmanīgi jāskatās zem kājām.

Bet sasodīts, man atkal nav nekā (vai vismaz tā, ko es vēlētos) (zinu, zinu, tās tikai tādas šovakara sajūtas, rīt pazudīs. Bet still.) Tiešām pazuda.