Pilnīgi nejauši izdevies fantastisks weekends, kurā nav izdarīts abolūti nekas no visa, kas bija plānots. Toties ir sajūtas, ka kaut kādas iekšējās puzzles gabaliņi beidzot ir sakratījušies pareizajās vietās. Un pat nav īpašu skumju par "oh, so this is the end" feelingu, kas to visu bik pavada. Miers, vismaz uz brītiņu miers.