On unrelated note: nav tomēr lāga, kad bēru kļūst vairāk kā kāzu. I mean, man nav nekādu iebildumu pret bērēm, galu galā miršana ir neizbēgama lieta un no tā nav ko kautrēties vai par to īpaši bēdāt. (Žiznj korotoka ir pečaļņa. Vi vobšče zameķiļi čem ona končajetsa?) Man īstenībā tīri labi patīk bērēs paprātuļot par dzīvi. Gives you an interesting angle, you know.

Bet goddamit, varbūt tomēr kāds pārmaiņas pēc varētu arī apprecēties?