Caprice
Es jums saku, ka....
1.3.06 14:48
Šorīt gāju no rīta uz skolu, satuntuļojusies 5cos džemperos, jo man salst jau otro dienu. Pretī nāca kāda jauna sieviete uz gadiem 20. Viņa neviltoti pie sevis smaidīja, smaidīja iekšēji un ārēji.Viņa izskatījā laimīga.Nācu mājās no skolas un pēdējā krustojumā stāvēja mazs puisītis ar maisiņu piespraustu pie somas. Viņš grozījās no labās puses uz krieso par 45 grādiem un vienreiz iebelza man ar to maisiņu, tad viņš apstājās pagriezās pret mani paskatījās un pasmaidīja, ar neviltotu smaidu.Man pat lamāties vairs negribējās.
Kā es gribētu, lai manī būtu vēl šis neviltotais smaids. Lai vairāk cilvēku man veltītu neviltotu smaidu. Sēžu, sūcu savu ananāsu-laima biezsulu un nu jau esmu aizmirsusi, galveno, ko gribēju teikt. Labs ir jātaisās, lai vismaz kāds prieks-vakarā jāziskatās labi :)
28.2.06 20:02
Man ir neticami labi. Man ir labi, pašai ar sevi, man sevis ļoti pietrūka un es atkal esmu kopā ar sevi. Varat saukt mani par egoisti, bet es laikam nekad vairs neupurēšu sevi mīlestības un cita cilvēka labā. Es var būt blakus, bet ne zem tupeles, kā pēdējo pusgadu. Tomēr tas nenozīmē, ka man Tevis nepietrūkst.28.2.06 16:44
The show must go onOutside the dawn is breaking
On the stage
that holds our final destiny
The show must go on
Inside my heart is breaking
My make-up may be flaking
But my smile still stays on
The show must go on
27.2.06 22:09
Stāvēju uz ielas gaidot. Vēroju kā lēni krīt sniegpārsliņas un pie sevis dungoju "uzsniga sniedziņš balts, balts kā visbaltākie milti...". Ap sirdi palika kaut kā vieglāk. Sniegpārsliņas liegi griezās vējā, viena nosēdās uz mana sakarsušā vaiga, izkusa un noritēja pār to kā asara. Tā noteikti bija sniegpārsliņa, vai arī asara, kuru es pat nepamanīju. Es stāvēju un gaidīju, kas tagad būs. Iegāju savā kāpņu telpā un gaidīju, kas būs. Iegāju dzīvoklī, pēc mirkļa iznācu no tā un atkal gaidīju, kad būs. Nekas nenotika. Nekas tāds, ko gaidīju, vai vispār gaidīju? Es pārāk daudz gaidu. Gaidu labākus laikus, gaidu mīļus vārdus un glāstus, gaidu , kad cilvēki mainīsies. Neko nesagaidu, ne tos labākos laikus, ne cilvēkus, kas mainās. Cilvēki nemainās, pat augot viņu būtība paliek tā pati. Man dien dienā blakus dzīvo dzīvs piemērs, tāpēc es vairs negaidu neko no viņa, nedz arī no kāda cita. Es pieņemu to, kā ir. Nu ir, labi, lai ir. Tev mani vajag? Nemaz tik ļoti ne. Tā ir tikai slimīga iedoma. Mana iedoma, cerība, ka vajag. Neko nevajag. Un es to zinu, pat varbūt labāk par Tevi un varbūt pat labāk par sevi, jo sevi es vairs nepazīstu. Un, ja ir apriebies, tad nevajag, un, ja vairs nejūti tad nevajag, jo tāpat zinu, ka par sirdi Tu nedotu daudz. Kā redzi, es vēl elpoju, tāpat, kā toreiz, kad piedzimu. Elpošu arī bez Tevis. Tikai nezinu vai būs labāk, vai sliktāk..."uzsniga sniedziņš balts un zemei palika silti."27.2.06 16:15
Gribu Tev izteikt komplimentu. Man patīk ar Tevi staigāt pa veikaliem. Esmu ļoti apmierināta ar jauno blūzīti un apakšveļu.27.2.06 16:07
Kā es jūtos? Visai labi. Jābeidz vienreiz sev problēmas taisīt. Vispār esmu ļoti priecīga par to, ka man tika sadāvināts tik daudz puķu. Man ļoti, ļoti patīk puķes. Es laikam esmu dabas bērns, daba mani uzlādē. Īpaši pilsētā, ejot garām kādai puķu bodei, gribas ieiet un tās visas nopirkt, aiznest mājās un priecāties. Es priecājos. Katra no puķītēm, kuras šodien saņēmu, man ir kā uzmanības apliecinājums - kāds par mani domā. Tas tik ļoti uzlabo garastāvokli. Runāsim caur puķēm.26.2.06 12:20
Gaidu naudu, lai varētu braukt uz veikalu iepirkties, cerams, ka nakamās nedēļas laikā. F*ck, man rīt ir vārda diena.Jā..Nu ko apsveicu sevi!:* Labi, ka man pirms vārda dienām nav tas iekšējais uztraukums, kāds pirms dzimšanas dienām, tad es šobrīd būtu vēl nervōzāka un kašķīgāka, kā parasti.25.2.06 19:00
es esmu kašķīga.25.2.06 16:11
*![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
caprice dienas sarakstā(ja tāds būtu) ir jauninājums- katru dienu jāmiecās kāds jauns vārds/svešvārds, jo vakar nonācu pie nopietna slēdziena, ka es tiešām vairs nemāku izteikties. 4.klasē es rakstīju tik labus domrkastus par kaķīšiem un zaķīšiem, bet tagad čuš vien sanāk. Un grāmatas, vairāk grāmatas jālasa.25.2.06 10:34
Vakaros, kad deg ielās gaismaLogos atsevišķas sejas veras
tavos soļos.
Sniega putra. Tu jūti-
gurdenums kājās.
Atgriežoties ātrāk, kā citām reizēm
Tu prāto vai ir vērts iet uz mājām.
Viss, kas bijis paliek Tev aiz muguras
Kā cigarete, ar kuru uzcienāji kādu
krustojumā.
Braukt vai nebraukt.Iet vai stāvēt.
Bet varbūt izgaist un aizlidot
pār mājām.
Mājās Tev nav ko steigt.
Māris Šverns
24.2.06 23:36
Now I depend on you.23.2.06 23:06
"Man ir slikta dūša, es laikam nepanesu omletes."Man liekas, ka pat šādā vienkāršā teikumā es spētu atrast kādu zemtekstu, kura tur nemaz nav. Kūlīgi, tas laikam kļūst par manu hobiju.
21.2.06 21:58
Viena mājās, dzeru tēju, mācos algebru un klausos mūziku. Ir labi. Neko citu negribas.21.2.06 21:25
Tāds iekšējs satraukums, itkā tas viss varētu novest pie kaut kā nelaba. Bet viņš jau drošviens teiks, ka tās ir tikai manas iedomas un es kārtējo reizi par daudz domāju.21.2.06 19:14
Tikko atnācu mājās no fotogrāfēšanas. Fotogrāfējos kaut kādai piena kombināta reklāmai. Tākā pētiet tuvākajā laikā visus Rīgas stabus. Būšu slavena.. 2 h pagrozījos vāveres kostīmā un par to saņēmu 50Ls. Anormāli! Biju rēķinājusies ar piecīti. Man tas sāk iepatikties. Tev viss tiek pasniegts priekšā - tērps, fantastisks grims. Viss, kas jādara ir plati jāsmaida un jādara viss, ko fotogrāfs saka. :) heh.. nezināju, ka nauda var nākt arī tik viegli :)20.2.06 15:02
Es sevi ļoti mīlu un esmu baigi forša. Apbrīnojiet mani!20.2.06 12:56
Es laikam cilvēkiem ļoti uzticos. Tev arī. Lai kā Tu vienmēr izceltu savas sliktās īpašibas un teiktu, ka neesi nemaz tik labs, Tu tomēr esi nelabojas narciss. Bet es Tev uzticos. Tā ir fantastiska sajūta, kas parasti, manā gadījumā, beidzas letāli. Neskatoties uz visu es tomēr turpinu uzticēties. Es tiešām esmu dīvaina un arī tas man sevī patīk.Ha.18.2.06 22:52
Visas meitenes jau no bērnības gaida princi...Princi, kurš atjās baltā zirgā...
Lielākā nelaime ir tā, ka parasti viņš
atjāj
izjāj
aizjāj
Powered by Sviesta Ciba