(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Sep. 24., 2009 | 01:33 pm
1*
Klusiem soļiem virsū nāk aukstums,
padarīdams pat asaras aukstas.
Asaras lija, līdz pārvērtās lāstekās,
un līdz ar aukstumu atnāca miegs...
Viņš iegrima sapnī,tik skaistā un patiesā,
viņš zināja ka šaj sapnī viņi nešķirsies.
Tāpat kā dzīve,arī sapnī,viņš solīja, ka neaizies.
dzīvē solījums tiktu lauzts,bet sapnī nē....
Solījums tiks turēts.
Ar asaru lāstakām uz sejas un sasalušām sāpēm dziļi sirdī,
Viņš iegrima miegā,palikdams sapnī...blakus viņai..
Solījums ir izpildīts!(kaut to zināja tikai viņš pats)
2*
Viņš jut kā paceļas virs sava austā ķermeņa,
Ar skaisto sapni acu priekša, lēnām slīdeeja uz leju.
Nonaakdamspie elles vartiem,teica:"laidiet,es gribu siltumaa!"
Bet vinju nelaida,tikai atbildeeja:"tu nedriksti te nakt, jo tie kas miil dodas augšup un tiem nekad nav auksti"
Un tad vins leenam brauca augšup....
ar asaraam un reizem smaidu sejā,teica:"Ielaidiet!"
bet vinju neielaida, bet gan teica:"solijumus nedrikst lauzt..."
Sķiet vien mirklis pagājis, un viņš atmodās...
atkal šī kupena,šis aukstums un skumjas...
Un tad peksni aukstums pazuud talienee...
Vinja ir šeit, mes esam blakus.. un solijums ir tureets arii šeit
3* Vairs nav aukstums,nu ir karstums,
Tasnība ir,Mīlot nav auksti-mīlot ir karsti,
tik karsti ka deg jūtas,deg asaras un atmiņas,
bet pelni paliek,tie turpina gruzdēt un nespēj izdzist...
Solījums turēts, bet neticis pieņemts...
Klusiem soļiem virsū nāk aukstums,
padarīdams pat asaras aukstas.
Asaras lija, līdz pārvērtās lāstekās,
un līdz ar aukstumu atnāca miegs...
Viņš iegrima sapnī,tik skaistā un patiesā,
viņš zināja ka šaj sapnī viņi nešķirsies.
Tāpat kā dzīve,arī sapnī,viņš solīja, ka neaizies.
dzīvē solījums tiktu lauzts,bet sapnī nē....
Solījums tiks turēts.
Ar asaru lāstakām uz sejas un sasalušām sāpēm dziļi sirdī,
Viņš iegrima miegā,palikdams sapnī...blakus viņai..
Solījums ir izpildīts!(kaut to zināja tikai viņš pats)
2*
Viņš jut kā paceļas virs sava austā ķermeņa,
Ar skaisto sapni acu priekša, lēnām slīdeeja uz leju.
Nonaakdamspie elles vartiem,teica:"laidiet,es gribu siltumaa!"
Bet vinju nelaida,tikai atbildeeja:"tu nedriksti te nakt, jo tie kas miil dodas augšup un tiem nekad nav auksti"
Un tad vins leenam brauca augšup....
ar asaraam un reizem smaidu sejā,teica:"Ielaidiet!"
bet vinju neielaida, bet gan teica:"solijumus nedrikst lauzt..."
Sķiet vien mirklis pagājis, un viņš atmodās...
atkal šī kupena,šis aukstums un skumjas...
Un tad peksni aukstums pazuud talienee...
Vinja ir šeit, mes esam blakus.. un solijums ir tureets arii šeit
3* Vairs nav aukstums,nu ir karstums,
Tasnība ir,Mīlot nav auksti-mīlot ir karsti,
tik karsti ka deg jūtas,deg asaras un atmiņas,
bet pelni paliek,tie turpina gruzdēt un nespēj izdzist...
Solījums turēts, bet neticis pieņemts...