Mazliet noskumu, jo...

Esmu novērojusi, ka cilvēki arvien mazāk pateicas, vai vispār neko tādu nedara.

Piem., par dāvanām sauss Paldies. un viss... Nekādas vēlmes papūlēties saprast, vai dāvana ir meklēta, vai vienkārši pirmajā veikalā pirkta, vai ar kādu mērķi dāvināta...
Vai arī nevēlēšanās uzlabot savu emocionālo stāvokli. Maz cilvēku, kas agrā rītā iedomājas, ka aiz mākoņiem ir silta saule. Cik tā vasarā būs mīlīga. Cik nozīmīgi ir iespējai izbaudīt dabu - tās bagātīgā izpausme augu un dzīvnieku valstīs, gadalaiku cikliskums... Tas, cik tuvi cilvēki savā būtībā pēc uzvedības ir gadalaikiem.

Bet domas plūst tik ātri, ka to būtisko, ko vēlējos izteikt, vairs nespēju atsaukt.