Daudz lietas ir nevēlamas, bet tomēr tās notiek.

Tieši tā, liekas, ka nav jēgas, bet patiesībā jēga tomēr ir. Tas, ka nespēj to ieraudzīt nenozīmē, ka tās nav.

Jo abstraktāk skatīsies uz spēlē, jo vairāk sapratīsi, ka uzvaras neeksistē. Vai tas, ka šosezon kāds klubs ir uzvarējis savā čempionātā ir uzvarētājs? Bet ir taču nākošā, aiznākošā un tā tālāk sezonas. Spēlē ir aplami definēt uzvarētāju, jo spēle parāda tikai konkrētā brīža situāciju. Tas ir kā momentuzņēmums. Ja Tevi kāds nobildē un šajā bildē izskaties slikti, vai tas nozīmē, ka izskaties slikti?

Tas ir tikai meistarības līmenis, lai spētu pēc iespējas labāk pārredzēt šos laukumus. Kaut vai draugi, pirmkārt, Tu redzi cik bieži viņi Tev zvana, sazinās, ko no Tevis viņi vēlas. Tieši tāpat Tev sanāk dzirdēt arī dažādu citu informāciju par viņiem, piemēram, kāds jautā kāpēc Tu sestdien neesi bijusi ballē, jo lielākā daļa pārējo draugu tur ir bijuši, bet Tu zini, ka neesi saņēmusi nemaz ielūgumu uz to. Tieši tāpat Tu vari redzēt kādus gājienus viņi izdara. Kā vienreiz rakstīji, ka dambretes spēlētājs var spēlēt dambreti ar aizvērtām acīm, tieši tāpat redzot šos gājienu Tu vari zīmēt iespējamo spēles laukumu un situāciju tajā.
Tu vari pārredzēt esošo situāciju laukumā, tāpēc nevar teikt, ka tur nevar ieraudzīt cilvēkus, ko Tu varētu satikt nākotnē. Bet tajā pašā laikā Tu vari mēģināt prognozēt nākotnes laukuma izvietojumu un arī to kādus draugus varētu satikt.
Laukums patiesībā ir kaut kāda spēles vieta tikai, daudz būtīskāk ir šīs te figūriņu izkārtojums laukumā. Tas, cik labi to spēj ieraudzīt, ir jau atkarīgs no Tevis pašas.