January 25th, 2008
Reizēm ir laika nobīde, kas nemaz nav vēlama!
Tā jau ir psiholoģiska problēma, kad cilvēki neiet balsot, jo tik daudziem liekas, ka tam nav jēgas.
Tā kā esmu spēlējusi šahu tikai ar vīriešiem, tad man nav īsti pārliecības, vai pretinieks ir bijis neattapīgs, vai arī vienkārši mani pažēlojis, kas nebūt nav patīkami. Bet labi, ka tādas kļūdas tiek pieļautas reti.
Bet, ja spēle ir kāda mērķa sasniegšana, kur kārotais rezultāts ir uzvara. Kā vari zināt, vai būs iespēja to izcīnīt atkal?
Attiecības. Ar draugiem. Ģimene. Tas ir tik mainīgi, kad ir labs kontakts, te atkal mistiski attiecības pasliktinājušās. Kur sakas un beidzas laukums? Kā vari pārredzēt laukumu, ja nezini, kādus draugus tu vispār vēl iepazīsi?!
Kā vari pārredzēt laukumu, kurā Tu izspēlē savu dzīvi?